Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, «25 Wolves» komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.

Sadzērušies Bārbeles sēravota ūdeni, dodamies uz apmēram 10 kilometrus attālo Ozolaini, kur netālu no Kulšēnu mājām apskatāms produktīvākais Latvijas avots. Iesākumā, kā jau tas ir ierasts, nedaudz nomaldāmies. Kartē celiņš ir, dabā nav, un otrādi. Ārā pavasaris, saule spīd, cik jaudas, bet ceļi un pļavas vēl izkusušo sniegu pilnas. Piestājam pie ceriņu iežogotas mājeles, un eju uzrunāt saimnieci. Kā ta nezin, te pat aiz stūra tas avots ir, norādot ar roku vajadzīgo virzienu, atbild enerģiskā māju saimniece.

Pirms septiņiem gadiem uzstādītā norāde ir nosūbējusi, arī stabiņš, kas liecina, ka esam nonākuši pie dabas objekta, kādu acīmredzot tiktāl ir nokaitinājis, ka tagad tas nolauzts mētājas zālē. Apkārt ir pilnīgi parasta pļava ar pilnīgi parastu grāvi, bet sēravots ar savu savdabīgo aromātu un krāsām, kādās ūdens iekrāso avota gultni un krastus, atgādina vietu, kas varētu atrasties uz citas planētas.

Pats sērūdens rodas, purva ūdeņiem lēnām iesūcoties pazemes ūdeņu slāņos, kur nonākot saskarsmē ar ģipšakmeņiem, no sulfāta joniem veidojas sērūdeņradis. Kulšēnu avotā sērūdeņradi saturošais pazemes ūdens pa dziļumā esošām dolomītu un merģeļu plaisām izplūst virszemē. Atšķirībā no citiem avotiem šeit avots izvirst ar acīmredzami strauju plūsmu un pazūd līdzās esošajā Avotu grāvī.

2011. gadā Latvijas Petroglifu centrs Kulšēnu sēravotu nominēja par gada ģeoloģisko objektu. Šajā pašā gadā tika veikti mērījumi ar mērķi apstiprināt minējumus par to, ka šis ir ūdeņiem bagātākais Latvijas avots. Ekspertu komanda – Dainis Ozols, Māris Rudzītis, Jeļena Vasiļkova un Andris Grīnbergs – pēc vienotas metodikas izmērīja Kulšēnu, kā arī divu citu (Bārbeles un Nīzeres) sēravotu debitus.

Aizdomas apstiprinājās, noskaidrojot, ka Kulšēnu sēravota izplūdes apjoms ir 138 litri sekundē, Nīzēres – 40 litri sekundē, bet iepriekš pieminētajam Bārebeles sēravotam – 24 litri sekundē. Jāņem vērā, ka lielākajai daļai Latvijas avotu debits sastāda 1–2 litrus sekundē un mazāk. Ievērojot tradīciju, iedzeru pāris malku Latvijas ražīgākā avota ūdens. Sērūdenim tipiskā piegarša līdzīgi kā Bārbeles sēravotā ir jūtama visai vāji, tomēr kuņģis paliek apmierināts.

Izmantotie avoti:

Dabas aizsardzības pārvalde

Sekot līdzi «25 Wolves» komandas aktivitātēm iespējams vietnē www.25wolves.com, kā arī sociālajos tīklos – «Facebook» un «Instagram».

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams