Ikdienas skrējiens un ierastais laika trūkums... Darbs, iepirkšanās, bērnu pulciņi un treniņi, trauku mazgāšana un mājas uzkopšana, gatavošanās nākamajai dienai un vēl un vēl. Bet kur tad paliek gatavošana un kopīga apsēšanās pie galda vakariņu laikā, sarunas par dienas notikumiem un piedzīvojumiem? Šķiet, ka mūsdienu ritms ir ieviesis savas korekcijas. Tāpēc nākas meklēt jaunus risinājumus, tostarp alternatīvas ikvakara maltītes gatavošanai.

Un daļa tādas jau ir atradusi – iegādājoties veikalā jau gatavus ēdienus, kurus atliek vien uzsildīt un uzlikt uz šķīvja. Ar jaunu maltīšu līnijas piedāvājumu klajā ir nākusi «Meistara Marka», šādi atvieglojot mūsu ikdienu un palīdzot ietaupīt tik ļoti trūkstošo laiku. Bet kā nepazaudēt kopīgo gatavošanas prieku, cik bieži būtu ieteicams veikalā iegādāties gatavu ēdienu un ko iecienījis latvietis, jautājām «Maxima Latvija» pārtikas ražošanas departamenta direktoram Vilnim Cīrulim.

Minējāt, ka jaunais piedāvājums ir atbilstošs mūsdienu tendencēm un pircēju paradumiem; kādas tieši ir šīs tendences un to izmaiņas, piemēram, pēdējo 10 gadu laikā?

Eiropā arvien populārāki kļūst Āzijas tautu ēdieni: japāņu, taizemiešu, vjetnamiešu, indiešu un ķīniešu. Šīs virtuves balstās uz bagātīgu garšvielu klāsta izmantošanu. Interesants fakts, ka viduslaikos dārgākā prece bija garšvielas tieši no Indijas un attiecīgi tas ir virzījis arī zinātnes attīstību - garšvielu meklējumu dēļ tika atklāta Amerika.

Lai gan, protams, nevaram apgalvot, ka Latvijā iecienītākais ir ar Āzijas garšvielām piesātināts ēdiens, bet no Latvijā pieejamā gatavo pamatēdienu klāsta aptuveni 1/6 daļa ir tieši Āzijas ēdieni. Taču uzskatu, ka nemainīgs ir palicis fakts, ka

latvietis zina un vienmēr ir zinājis, kas ir garšīgi, neatkarīgi vai tās būtu kotletes un karbonādes vai, piemēram, Āzijas virtuve.

Mūsu veikalos pieejama arī vegānu produkcija, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas šo ēdienu kategoriju un attiecīgi pielāgojamies viņu paradumiem. Ar katru gadu pieaug arī vietējo ražotāju un bioloģiskās pārtikas sortiments, jo cilvēki kļūst izglītotāki veselīga ēdiena jautājumos un līdz ar to rūpīgāk izvēlas, ko likt uz šķīvja.

Vai ir kādi dati, kas atainotu pusfabrikātu un gatavo maltīšu patēriņu?

Cilvēkiem steidzīgajā ikdienā arvien vairāk pietrūkst brīvā laika. Šā iemesla dēļ uzņēmums radīja gatavo maltīšu līniju ar daudzveidīgu, veselīgu un ērti pagatavojamu ēdienu, kas piemērots mūsdienu dzīves ritmam. Vēlētos uzsvērt, ka ēdiens ir veselīgs un svaigs, pat neskatoties uz to, ka ir jau sagatavots, – tā ir savā ziņā revolūcija gatavo ēdienu sortimentā, jo ēdiens garšo kā mājās gatavots, saglabājot visas tā labākās īpašības. Lai arī jaunā līnija ir ieviesta salīdzinoši nesen, jau tagad novērojam, ka gatavās maltītes ir ļoti iecienītas. Plānojam gatavo maltīšu pieprasījuma pieaugumu.

Varbūt ir kādas izteiktas pārtikas grupas, kuras latvietis īsti vairs nepatērē vai gluži pretēji – patēriņš ir acīmredzami audzis?

Ēdiens nav lieta, kas jebkad «izietu no modes». Patēriņš pieaug, palielinoties pieejamajam produktu un maltīšu klāstam.

Šobrīd acīmredzami palielinās gatavo sviestmaižu patēriņš, kas ir saistīts ar mūsdienu straujo dzīves ritmu.

Tas ļauj ietaupīt laiku, ēdot pa ceļam uz darbu, tikšanos vai mājām.

Pēdējos gados ļoti aktuāla atkal kļuvusi latviska virtuve jaunās «skaņās»; balstoties uz jūsu pētījumiem, cik svarīga latvietim ir latviska virtuve? Savukārt cik nozīmīgs ir cittautu ēdienu piedāvājums?

Latvietim vienmēr būs svarīgs ēdiens, ar kuru viņš ir uzaudzis. Lai cik vilinoši ir svešzemju gardumi, cepetis ar kāpostiem un vecmammas kotletes ir kā mājas, kur atgriezties. Latvieši arī pēc desmit un divdesmit gadiem cienīs savu virtuvi, kaut arī, protams, turpinās meklēt jaunas garšas.

Ņemot vērā ikdienas steigu un laika trūkumu, gribot negribot daudz patērējam (un iegādājamies) pusfabrikātus un gatavas maltītes; kā rast līdzsvaru, lai, piemēram, bērnam iemācītu arī gatavot, darot to kopā? Cik reizes nedēļā būtu ieteicams šādas pirktās maltītes?

Pēc garas darba dienas nebūtu ieteicams gatavot smagu ēdienu, jo īpaši, atliekot maltīti uz vēlu vakaru. Brīvdienas ir ļoti piemērots laiks, lai gatavotu mājās kopā ar ģimeni, ko apliecina arī mūsu veiktais pētījums par brīvā laika patēriņu – brīvdienās ēst gatavošana aizņem vairāk nekā pusotru stundu cilvēka brīvā laika. Man pašam ļoti patīk gatavot, arī ieviešot jaunus ēdienus uzņēmuma sortimentā, pats veicu garšas eksperimentus. Tomēr nedomāju, ka nopirkt kaut ko viegli pagatavojamu, būtu grēks. Cilvēkiem, kam rosīšanās virtuvē nesagādā prieku, veikali piedāvā plašu klāstu ar gardām lietām, ko atliek tikai ielikt cepeškrāsnī vai uzlikt uz pannas.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams