FOTO: Reuters/LETA

Krievijas arktisko reģionu iedzīvotāji ar ziemeļbriežu audzēšanu nodarbojas jau gadsimtiem ilgi. Katru ziemu ziemeļbrieži tiek sadzīti norobežotās teritorijās zem klajas debess, lai atlasītu vājākos no dzīvniekiem, kas tiek nokauti.

Vietējie stāsta, ka vājāko ziemeļbriežu izkaušana ir mērķtiecīgs pasākums ziemeļbriežu skaita regulēšanai, kā rezultātā izdodas saglabāt trauslo tundras ekosistēmu.

Savukārt nokauto dzīvnieku gaļa, ragi un kažoks ir vietējo peļņas avots.

«Ganāmpulku lielums katru gadu atšķiras. Šogad mēs plānojam izkaut vairāk nekā 3000 dzīvnieku,» atklāj Harpas lauksaimnieciskā korporatīva pārstāvis Jegors Ledkovs.

«Mēs sagaidām, līdz uz zemes ir sasnidzis pietiekami daudz sniega, lai ziemeļbrieži, kad viņus sadzenam nožogojumos, nenomīdītu labākās ganības.»

Dzīvniekiem aplokā vispirms tiek nozāģēti ragi, un tad vājākie tiek nogādāti kautuvēs. Ragus nozāģē arī ganāmpulka spēcīgākajiem eksemplāriem, jo tie vietējiem ir labs peļņas avots. Turklāt, ja ragus nenozāģē, tie tik un tā vēlāk nokrīt.

Ziemeļbriežu ganāmpulku pārraugi stāsta, ka nokauto ziemeļbriežu gaļa pēcāk tiek iesālīta un eksportēta, piemēram, uz Somiju.

Par vienu kilogramu ziemeļbriežu gaļas vietējie saņem apmēram 130 rubļus (apmēram 2 eiro) lielu subsīdiju, kā arī ikmēneša sociālā atbalsta maksājumus. Nākamgad šis valsts atbalsts saruks par 40%. Politiķi to pamato ar krīzi un sarukušajām naftas cenām.

Krasnojas ciemats, kurā darbojas Harpas lauksaimniecības korporatīvs, ir vienīgā apdzīvotā vieta nomaļajā Nenetas reģionā. Reģiona galvaspilsēta atrodas 2000 kilometru uz ziemeļiem no Maskavas.

Gaisa temperatūra šajā apkārtnē ziemas laikā var noslīdēt līdz pat -40 grādiem pēc Celsija.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO