Pirmajā rakstu sērijas daļā uzzinājām visu par 150 darbinieku ikdienas gaitām, kā arī par dzīvnieku lielo apetīti, mēnesī noēdot 50 t zāles un 11 410 kg citas barības. Šoreiz pastāstīsim par dzīvnieku vairošanos, mazuļiem un kādu rekordistu pāri, kuram sirmā vecumā vēl piedzimis ņiprs mazulis!

TVNET devās ekskursijā pa zoodārzu agrā rīta stundā, kad apmeklētājiem tas ir slēgts. Mūs pavadīja un ar zoodārza aizkulisēm iepazīstināja Rīgas zoodārza informācijas nodaļas darbinieks Māris Lielkalns.

FOTO: Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rīgas zoodārza informācijas nodaļas darbinieks Māris Lielkalns

FOTO: Felicija/TVNET

Dzimst labi – vairojas ceturtā daļa!

Zoodārzā mīt 405 dzīvnieku sugas, no kurām apmēram 100 jau aktīvi vairojas – tā ir teju ceturtā daļa. Kā norāda mūsu ekskursijas vadītājs Māris Lielkalns, tas ir ļoti labs rādītājs: “Mums labi veicas – mazuļi dzimst. Dzīvnieku vairošanās arī apliecina, ka dzīvnieki pie mums jūtas itin labi!” Lai dzīvnieki vairotos nebrīvē, tiem patiešām ir jābūt labā formā! “Citreiz mums apmeklētāji jautā – kāpēc mēs dzīvniekus tik švaki barojam – citiem pat ribas spīdot cauri ādai! Taču tas ir maldīgs priekšstats, jo lai nu kas, bet mēs, kopēji, kas esam ik dienas kopā ar dzīvniekiem, tomēr zinām, kā dzīvnieks jūtas vislabāk!” uzsver Māris. Taisnība vien ir, jo sportisks partneris taču tīk labāk nekā nobarots, mazkustīgs Vinnijs Pūks.

FOTO: Rīgas Zooloģiskais dārzs

Apmeklētāju vieglprātība = dzīvnieku slimība

Tomēr ir arī kāda sāpe, kas zoodārza darbiniekus uztrauc – tie ir neapdomīgi apmeklētāji, kuriem tā vien sniedzas roka dzīvniekus uzcienāt ar līdzpaņemto barību! “Jā, apmeklētāji bieži vien neizprot savu rīcību... Liekas, kas tur baltmaizes kumosiņš vai vēl trakāk – čipsi un popkorns! Bet šī neveselīgā barība, ko ēdam paši, dzīvniekam ar laiku var radīt lielas veselības problēmas,” skumji nosaka dzīvnieku pazinējs. “Tāpēc, kad vien mums ir iespēja, mēs atgādinām mūsu apmeklētājiem, lai to nedara, kā arī mazajiem apmeklētājiem neierāda šo slikto darbu...” Iedomājieties sevi dzīvnieka vietā – atnāk ciemiņš iedod našķi. Garšīgs! Atnāk nākošais ar našķi. Arī garšīgs! Atnāk 1438. apmeklētājs ar kārumu – bet našķis jau pa acīm lien laukā. Rezultātā dzīvnieks ir neglābjami pārēdies… un kā zināms regulāra pārēšanās noved pie lielām problēmām.Zoodārza darbinieki patiesi no sirds pūlas, lai katrs dzīvnieks justos labi, būtu veselīgs un vairotos, taču nereti apmeklētāji to visu sagandē... “Saprotams, jau ir, ka cilvēkiem gribas tuvāku kontaktu ar dzīvniekiem, tāpēc arī mēs Lauku sētā esam uzstādījuši barības automātu, kurā esošās granulas ļaunumu dzīvniekiem nenodarīs, jo dienā paredzētā norma ievietota aparātā” pastāsta lielkalns. Par laimi šādu gadījumu kļūst arvien mazāk. Tas nozīmē, ka apmeklētāju kultūra aug, un tas priecē.” pastāsta Lielkalns.

FOTO: Felicija/TVNET

Vairošanās rekordisti - Bolīvijas naktspērtiķu pāris

Kā jau zinām, zooloģiskā dārza visvecākais iemītnieks bija aligators Čabulītis, kurš pēc 72 nodzīvotiem gadiem gan devies uz labākiem medību laukiem. Kad jautājam Mārim, kurš vecuma rekordists ir nākamais, viņš steidz mums parādīt kādu patiesi interesantu pāri – Bolīvijas naktspērtiķus papu Norusu un mammu Nanu. Abi mīt Tropu mājas nakts ekspozīcijas zālē, bet, tā kā mēs viesojamies agrā rīta stundā un Tropu mājā vēl ir nakts, šajā telpā ir iedegts apgaismojums. Jā, un te nu viņi ir – mums pretī raugās četras ziņkārīgas, apaļas kā pogas ačeles. “Šie abi ir visilgāk nodzīvojušie dzīvnieki pēc Čabulīša. Paps Noruss ir dzimis 1983. gadā, bet viņa dzīvesbiedre ir piecus gadus jaunāka. Tas ir unikāli, jo parasti šie pērtiķi dzīvo astoņpadsmit gadus, bet Norusam jau ir 27! Jā, viņi ir visvecākie nebrīvē dzīvojošie naktspērtiķi pasaulē,” lepni paziņo Māris. Tomēr vēl lielāku pārsteiguma saucienu mums izraisa pēkšņi ieraudzītais mazulis uz pērtiķu tēviņa muguras. “Jā, mēs arī paši to negaidījām, ka šie opīši vēl ir spējīgi radīt veselu mazulīti, kurš piedzima 12. septembrī! Tas ir brīnums! Interesantākais ir tas, ka pēdējos četrus gadus viņiem ir pa mazulim…”

Mazuli šajā ģimenē uz muguras nēsā tēviņš – mātīte vien uz barošanas laiku paņem bērnu pie sevis! Ko lai saka, ģimenes idille!
3

Tas tā daudziem Dienvidamerikas pērtiķiem ierasts – pirmajā nedēļā mazo nēsā mamma, bet pēc tam arvien noteiktāk mazais savu vietu uz tēva muguras

FOTO: Rīgas Zooloģiskais dārzs

Bolīvijas naktspērtiķis ar mazuli

FOTO: Felicija/TVNET

Žirafu vecpuišu bariņš ir vēl mātītes gaidās

Pie mums nesen atvestās četras žirafes Rīgas zooloģiskajā dārzā iedzīvojušās labi, tomēr tas nenozīmē, ka viņu uzvedības modelis kopējiem ir kristāldzidri skaidrs. Kad jautājam, vai gaidāmi mazuļi arī žirafēm, Māris nosmej: “Diez vai te kas pagaidām sanāks, jo šie visi ir papuči. Mums ir tā sauktā “treniņu grupa”, kurā mīt četri tēviņi. Tomēr, jā, doma mums ir par žirafu vairošanās grupas izveidi, tāpēc nākotnē plānots atvest arī žirafu lēdiju!” Kā stāsta dzīvnieku eksperts, dabā žirafes dzīvo barā, kuru veido viens tēviņš, pieaugušās mātītes un  vēl dzimumgatavību nesasniegušie jaunuļi. Pārējie tēviņi veido vecpuišu grupas, un šāda tipa grupa mīt arī zooloģiskajā dārzā! “Mēs viņus uzmanīgi vērojam, mēģinām izprast katru uzvedības niansi. Bet par vairošanos runājot, mums padomā jau ir vaislas tēviņš – tas būs pēdējais, ko mums atveda, Kimi,” prognozē Māris.

FOTO: Felicija/TVNET

Vainagdzērvju pārsteigums

Lai gan pie mums jau iestājies rudens, vainagdzērves izbauda pavasari, jo ģimenē šoruden pasaulē nākuši trīs mazuļi. “Viņu dzimtenē, Dienvidāfrikā šobrīd ir pavasaris, tāpēc nebrīnāmies par mazuļiem. Vispār šie putnēni ir mums arī liels prieks. Parasti izšķiļas 1-2 putniņi, šo putnu saimē izteikts arī kainisms (pirmais izperētais mazulis noknābj otru, kurš izšķiļas vēlāk. - red.). Pagājušajā gadā pāris izaudzēja jau vienu mazuli, bet šogad ir trīs!” norāda uz dzērvēniem zoodārza darbinieks. Māris arī smej, ka nevar saprast šo dzīvnieku prognozi – vai nu krīze jau cauri, ka barības pietiks visiem, vai gluži pretēji – putni nosprieduši, ka suga jāsaglabā. Vainagdzērvju pāris ļoti uzmanīgi uztver apmeklētāju interesi, žoga malu sargājot, kā prot, tomēr neaizmirst arī ik pa laikam uzdejot kādu riesta deju un pačubināt mazuļu apkakles.

FOTO: Felicija/TVNET

Tīģerienes kā karalienes, neviens nav labs!

Protams, vieni no karaliskākajiem dzīvniekiem zoodārzā ir tīģeri, kuru mazuļu sagaidīšana būtu liela vērtība, bet, kā atzīst Māris, mūsu tīģerienes ir visai izvēlīgas. “Protams, ne vienmēr sanāk, kā plānots, jo viena lieta ir, ko domājam mēs, cilvēki, bet otra – ko pats dzīvnieks. Bija gadījums, kad mūsu vecākajai tīģerienei Astrai atveda līgavaini Bronto no Tallinas. Ideāls eksemplārs, skaists tēviņš, bet Astrai nepatīk – saka nē un viss! Nākamo precinieku vedām no Lietuvas, Kauņas zoodārza, tīģeri Mirgi. Šķita, nu gan ir jābūt kārtībā, bet nē, mūsu Astra vien sarauc purniņu un viss – nelaidīšu sev klāt! Tā ka bieži ir jāpieliek milzīgas pūles, lai sapārotu dzīvniekus, – tas nav tik vienkārši,” skaidro Māris.

Rīgas Zoodārzā tiek turēti 88 sugu dzīvnieki, kuri iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā vai arī kuriem ir izveidotas Eiropas ciltsgrāmatas un tiek īstenotas vairošanas programmas. Turot šos dzīvniekus, zoodārzs aktīvi pilda šo būtisko dabas aizsardzības funkciju.
3

FOTO: LETA

Interesanti:

Lai dzīvnieki vairotos un mazuļi piedzimtu veselīgi un tā teikt kvalitatīvi, nedrīkst pieļaut tuvradniecisku krustošanos.

Lai arī kā daudzi rauc degunus par zoodārziem, tomēr viena no šo iestāžu uzdevumiem ir reto dzīvnieku sugu saglabāšana un vairošana. Tā mērķis – iepazīt dzīvnieku turēšanas īpatnības, lai sekmīgāk uzturētu nebrīves populāciju. Bez tam, vajadzības gadījumā ir materiāls ar ko papildināt izretināto savvaļas iemītnieku populāciju. Tāpēc kvalitatīvu mazuļu nepieciešamība ir ļoti svarīga. Piemēram, tīģeris. Pasaulē ir viena suga – tīģeris, taču tam ir vairākas pasugas. Sapārojot dažādu pasugu dzīvniekus, piedzimst smuki mazuļi, taču speciālistu acīs viņiem nav vērtības. Tie ir vienkārši tīģeri. Turpmākai vairošanai, lai iegūtu tīrasiņu pēcnācējus, tie ir pilnīgi nederīgi. Kaut vai piemēram, daudzviet apskatāmie baltie tīģeri – no bioloģiskā viedokļa viņi ir bezvērtīgi. Cita lieta – mārketings… Lai būtu kārtība un katrs retais dzīvnieks būtu saskaitīts, ir izveidotas starptautiskas ciltsgrāmatas, kurās ierakstīti visi nebrīvē turētie konkrētās sugas pārstāvji. Viņiem katram ir uzzīmēts ciltskoks, un tad kāds zoodārzs uzņemas koordinēt vairošanas programmu, lai iegūtie pēcnācēji būtu pilnvērtīgi savas sugas pārstāvji. Šis koordinators nosaka, kuru ar kuru dzīvnieku pārot. Bet … ne vienmēr viss norit tik gludi.

FOTO: Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rīgas zoodārzs Ekoloģijas laboratorijas ilggadīgā vadītāja Jura Zvirgzda vadībā realizēja sekmīgu dzīvnieku atkalatjaunošanas projektu Latvijā. Tagad Latvijā atkal ir dzirdama Eiropas kokvardes balss un dažkārt Dienvidkurzemes pusē manāmas šīs sīkās zaļās vardītes. Pirms 22 gadiem tika Blažģa ezera liegumā tika izlaistas pirmās nebrīvē savairotās kokvardes un nu jau tās sekmīgi izplatījušās plašā Kurzemes apkārtnē. (plašāk var palasīt zoodārza mājaslapā http://rigazoo.lv/public/29250.html ). Arī starptautiski šis projekts ir ļoti augstu novērtēts, jo ierindots starp 33 pasaulē sekmīgākajiem abinieku reintrodukcijas projektiem.

Nākamajā raksta daļā uzzināsim visu par Rīgas zoodārza dzīvnieku nedarbiem, iespējām zoodārza kolekcijas papildināšanai un daudz ko citu!

Apmeklē Rīgas zoodārzu arī pats! Tikai atceries, ka slepus barošana dzīvniekam var radīt vien kaites! Neesi bezatbildīgs un neaudzini arī savus bērnus tā!

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO