Šobrīd lielākā daļa putnu uzkrāj enerģijas rezerves un gatavojas augustā doties projām, stāsta ornitologs Ainārs Auniņš. Klimata izmaiņu rezultātā putni pavasarī atlido ātrāk, bet došanos prom globālās izmaiņas neietekmē. Savukārt pilsētas putnu - baložu populācija Rīgā ir sarukusi.

Strazdi, kas šovasar lielos baros iebruka ķiršu dārzos un īsā laikā apēda ogas, ir no ziemeļiem atlidojušie putni. Latvijas mājas strazdi jūnija sākumā jau pulcējās baros, lai dotos tālāk uz rietumiem.

Mājas strazdi jūnija sākumā patērē daudz barības, lai uzkrātu enerģiju ceļam. Strazdi ir tā sauktie tuvie, laika apstākļu migranti, kas ziemo Centrālajā un Ziemeļeiropā. Ornitologs norāda, ka sausais laiks bija labvēlīgs, lai savairotos kukaiņi – strazdu barība.

Visticamāk, ka šīs vasaras lielisko ķiršu ražu ne vienā vien saimniecībā un piemājas dārzā noknābāja ziemeļnieki – strazdi, kas pie mums uzturas caurlidojun vēlāk dosies tālāk uz siltākām zemēm par Latviju.

«Šogad viss notika mazliet agrāk, jo pavasaris iestājās agrāk. Šobrīd putnu aktīvas dziedāšanas laiks jau ir beidzies,» stāsta ornitologs. Tā gluži nav, ka Latvija ziemā paliek bez strazdiem – pie mums ziemo daļa meža strazdu.

Dažkārt uz sniega baltās segas redzams piķa melns putns ar koši dzeltenu knābi. Tas ir viņš – mūsējais!

Jautāts, kā paglābties no baložiem, kas uzmācīgi guldz uz daudzdzīvokļu namu balkoniem un palodzēm, Auniņš skaidro, ka patiesībā, salīdzinot ar padomju laikiem, šobrīd baložu pilsētās ir maz. «Ja nevēlaties tuvumā redzēt baložus, uz balkona nedrīkst atrasties pieejama pārtika. Padomju laikos dzīvokļu mājās bija daudz vaļēju bēniņu telpu, kur ligzdoja baloži. Tagad bēniņi ir pārbūvēti, apdzīvoti vai vismaz slēgti un baloži tur vairs nevar iekļūt,» stāsta putnu pētnieks. Baložus un kaijas cilvēku dzīvesvietām pievilina atvērti konteineri ar pieejamu pārtiku.

«Kādreiz stacijas perons bija pilns ar baložiem, bet deviņdesmitajos gados populācija sāka samazināties. Cilvēki zvanīja un jautāja: «Kur palikuši baloži?»»

Toties intelektuālie vārnveidīgie pilsētās un cilvēku kompānijā jūtas komfortabli. Melnie putni, kas trokšņo un savā starpā konfliktē pilsētas parkos, ir krauķi. «Man zvana un jautā, kā tikt no viņiem vaļā. Īsti nekāda risinājuma nav,» saka Auniņš, iesakot mēģināt sadzīvot ar atraktīvo kompāniju. «Vārnveidīgie ir vieni no visgudrākajiem putniem ar izteiktu hierarhiju. Tie prot atdarināt skaņas, un to uzvedību raksturo izdomas bagātība. Nebrīvē krauklis vai žagata spēj atdarināt pat cilvēka balsi.»

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams