Uzrunājot vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas bija sapulcējušies Kauņas Santakas parkā, pāvests mudināja neatsvešināties no sabiedrības un neuzskatīt, ka darīt kaut ko sabiedrības labā ir kāda cita pienākums.

"Kuri starp mums būs tie paši mazākie, kurus mums ir pienākums pieņemt simts gadus pēc neatkarības [pasludināšanas]?" vaicāja Francisks.

"Varbūt tās ir etniskās minoritātes mūsu pilsētā. Vai bezdarbnieki, kuri ir spiesti emigrēt. Varbūt tie ir gados vecie un vientuļie vai tie jaunieši, kuri nespēj atrast dzīves jēgu, jo ir pazaudējuši savas saknes," sacīja pāvests.

Viņš arī mudināja pretoties godkārei.

"Brāļi un māsas! Alkas pēc varas un slavas ir plaši izplatītas starp tiem, kuriem nav pa spēkam sadziedēt savas pagātnes brūces un iespējams, tāpēc viņi negrib uzņemties pildīt šodienas uzdevumus. Viņi drīzāk pārspriedīs, kurš bijis labāks, rīkojies godīgāk un kuram ir vairāk tiesību uz privilēģijām nekā citiem," teica Romas katoļu baznīcas galva.

'Šādi mēs noliedzam savu vēsturi, kas ir slavena, jo ir upurēšanas, cerību un ikdienas cīņas, kalpošanā pavadītu dzīvju un uzticības darbam, lai arī cik nogurdinošs tas nebūtu, vēsture," sacīja pāvests.

Savā misē Francisks pievērsās arī Lietuvas vēsturei, pieminot padomju un nacistu noziegumus.

"Visa Lietuva par to var liecināt, joprojām nodrebot, kad tiek pieminēta Sibīrija vai Viļņas un Kauņas geto," teica pāvests.

Cilvēki parkā, kas atrodas pie Nemunas un Neres satekas, sāka pulcēties jau agrā rītā. Gaidot pāvestu, viņi skatījās dokumentālās filmas.

Pāvesta ierašanos klātesošie sagaidīja, gavilējot un mājot ar Lietuvas un Vatikāna karogiem.

Uz misi Kauņā ieradušies arī apmēram 1400 svētceļnieku no Latvijas, Polijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, kas nakti pavadījuši 12 vietējās skolās, ziņu aģentūrai BNS pastāstīja organizatori.

1993.gadā misi Kauņas Santakas parkā vadīja toreizējais pāvests Jānis Pāvils II.

Foto: Pāvests ierodas Kauņā

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams