Sadursmēs ar katalāņu separātistiem, kas izgājuši Barselonas ielās, lai protestētu pret Spānijas valdības kārtējās sēdes rīkošanu Katalonijas galvaspilsētā, piektdien ievainoti aptuveni 35 policisti, ziņo laikraksts "El Mundo".

Cietuši arī 27 demonstranti.

Kā ziņots, jau piektdien no rīta Katalonijas neatkarības atbalstītāji bloķēja vienu no automaģistrālēm un desmitiem mazākas nozīmes ceļu ap Barselonu.

Katalāņu separātisti aicinājuši rīkot protestus, lai izrādītu savu nepatiku ar Spānijas premjera Pedro Sančesa lēmumu parasti Madridē notiekošo iknedēļas valdības sēdi rīkot Barselonā. Viņi norādījuši, ka tā esot provokācija.

Drošības pastiprināšanai reģionā, par ko parasti atbild Katalonijas reģionālā policija, piesaistīti simtiem policistu no Spānijas nacionālās policijas.

Kopumā kārtības uzturēšanai Barselonā mobilizēti aptuveni 9000 policistu, ziņo varasiestādes.

Fotogalerija: Sadursmes starp katalāņu seperātistiem un policiju

Ēku, kur notiek Spānijas valdības sēde, kā arī tās apkārtni norobežojusi policija, un separātisti, kas mēģināja izlauzties caur uzslietajiem nožogojumiem, sāka apmētās kārtības sargus ar akmeņiem, petardēm, pudelēm un citiem priekšmetiem.

Vienlaikus pūlis skandēja: "Neatkarību, neatkarību!"

Savukārt policisti separātistu izklīdināšanai lika lietā stekus.

Vietējie mediji vēsta, ka sadursmju laikā aizturēti vismaz 13 cilvēki.

Katalonijas reģionālā policija iepriekš ziņoja, ka vismaz viens demonstrants aizturēts, jo pie viņa atrasti materiāli, kurus var izmantot spridzekļu vai degbumbu izgatavošanai.

Vairāki tūkstoši separātistu pulcējās uz miermīlīgu mītiņu arī pie Barselonas Francijas dzelzceļa stacijas. Virs demonstrantu galvām bija redzami plakāti ar prasībām "izvākt okupācijas spēkus".

Vēlāk viņi devās gājienā pa Barselonas galveno ielu, un tiek lēsts, ka šajā demonstrācijā piedalījušies aptuveni 40 000 cilvēku.

Radikālā separātistu organizācijas Republikas aizsardzības komitejas (CDR) jau vairākas nedēļas aicināja cilvēkus piektdien iziet ielās, jo šodien aprit gads kopš Madrides uzspiestajām ārkārtas vēlēšanām.

Lēmumu šajā dienā sarīkot Barselonā valdības sēdi, katalāņi uztvēruši kā provokāciju.

Piektdien no rīta CDR aktīvisti uzsāka ceļu bloķēšanu.

Savukārt Katalāņu Nacionālā sapulce (ANC) aicināja savus atbalstītājus pulksten 18 (pulksten 19 pēc Latvijas laika) bloķēt Barselonas ielas ar saviem automobiļiem.

Sančess ceturtdien tikās ar Katalonijas premjerministru Kimu Torru, pēc kura abi izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot uz dialogu konflikta atrisināšanai par reģiona nākotni.

Katalonijas reģionālā valdība pagājušā gada 1. oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Toreizējā Spānijas konservatīvā valdība nekavējoties atlaida Katalonijas reģionālo valdību un parlamentu, atjaunoja reģionā tiešo Madrides pārvaldi un izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas.

Taču pagājušajā decembrī notikušajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt savu vairākumu reģionālajā parlamentā, un arī pašreizējais Katalonijas premjers Torra ir aktīvs neatkarības atbalstītājs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams