Filmas režisore Laima Žurgina pabeigusi ilgu gadu darbu pie dokumentālās filmas "Kaza kāpa debesīs", kurā apkopoti unikāli materiāli par Latvijas neformālās kultūras izpausmēm 20. gadsimta 60. gados. Tajā apskatīts brīvības gars leģendārajā Rīgas kafejnīcā "Kaza" un kultūras personības, kas izaugušas no kafejnīcas apmeklētāju loka. Pirmizrāde 11. aprīlī kinoteātrī "Splendid Palace".

Baltijā, Latvijā, Rīgā - lai gan aiz "dzelzs priekškara", tomēr brīvību alkstošais gars centās izlauzties pēc svaiga gaisa visās intelektuālās dzīves sfērās.

Dokumentālās filmas "Kaza kāpa debesīs" varoņus vieno jaunības bohēmiskā pulcēšanās vieta, neliela kafejnīca Rīgas vecpilsētā, starp savējiem saukta par "kazu".

Filmas veidotāji piedāvā ielūkoties unikālos arhīva materiālos, kas atspoguļo 60. gadu bohēmas pilno gaisotni. 

Foto: Unikāli kadri - 60. gadu Rīgas bohēma 

Šī vieta apvīta leģendām, mītiem un humoristiskiem nostāstiem. Tā bija vieta, kur padomju laika Rīgas jaunieši iepazinās ar Džoanas Baezas un Boba Dilana, Vladimira Visocka un Bulata Okudžavas mūziku un ieguva informāciju no Rietumiem caur relatīvi brīvāko kaimiņvalstu presi - poļu, čehu, bulgāru žurnāliem. "Kazā" no rokas rokā ceļoja Padomju Savienībā aizliegta krievu literatūra - Solžeņicins, Brodskis, Dovlatovs. Te diskutēja par Džoisu, Kafku un Sartru, Fellīni, Antonioni un Bergmanu, Pikaso un Polloku, Garodī un Dubčeku…

No 60. gadu “nepareizajiem jauniešiem”, kas pulcējās "Kazā" - nonkonformistiem, hipijiem un bitņikiem - izauguši sabiedrībā pazīstami rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, režisori, arī jaunās, brīvās Latvijas politiķi.

60. gados viņiem bija 18, 20, 25, šodien - par pusgadsimtu vairāk.

Tas ir stāsts par leģendārām Latvijas kultūras un mākslas dzīves personībām - Imantu Kalniņu un Imantu Lancmani, Maiju Tabaku un Māru Ķimeli, Laimu Eglīti un Birutu Delli, Eiženu Valpēteri un Modri Tenisonu, Uldi Bērziņu un Jāni Rokpelni, Juri Zvirgzdiņu un Māri Bišofu, Māru Brašmani un Andri Grīnbergu, kurus vieno pagājušā gadsimta 60. gados slavenā kafejnīca "Kaza".

Filmas varoņu paaudze pieredzējusi divas sabiedriskās sistēmas - sociālistisko un kapitālistisko - var atskatīties uz procesiem sabiedrībā vēsturiskā un starptautiskā kontekstā. Savākts liels daudzums unikāla materiāla, tai skaitā neskaitāmas sarunas ar kādreizējiem kazistiem, kas dalās atmiņās, atziņās un vērtējumos.

Filmas autore un režisore ir Latvijas dokumentālā kino klasiķe un arī kādreizējā kaziste Laima Žurgina, operatori - Edgars Bite, Kaspars Braķis, Uģis Egle, Uldis Jancis, Miks Meirāns. Filmā skan komponista Imanta Kalniņa mūzika.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams