Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1. aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro.

Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fotogalerija: Pastaiga pa slēgto Brasas cietumu

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens.

Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Pēc Brasas cietuma likvidācijas ietaupītais finansējums 2019. gadā un 2020. gadā tiks novirzīts darba samaksas palielināšanai IeVP nodarbinātajiem un citu ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai - Jelgavas dzīvojamā korpusa, Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļas ēku jumtu, Rīgas Centrālcietuma pastaigu laukuma un 3. korpusa remontdarbiem.

Fedorova piebilda, ka Brasas cietums ir slēgtais cietums, tādēļ ieslodzītie ir pārvietoti uz citām atbilstoša režīma ieslodzījuma vietām ar vienlīdz daudzveidīgām resocializācijas iespējām, tai skaitā izglītību un nodarbinātību.

Ieslodzīto pārvietošana atbilstoši visām drošības prasībām noslēdzās šonedēļ.

Savukārt IeVP priekšniece Ilona Spure uzsvēra, ka ir pienācis laiks spert nākamo soli Latvijas cietumu sistēmas attīstībā.

"Droša un moderna cietumu infrastruktūra ne tikai garantē starptautiski noteiktās ieslodzīto pamattiesības, kuras jāievēro ikvienā civilizētā valstī, bet arī palielina personāla un sabiedrības kopējo drošību. Arī cietuma personālam ir tiesības strādāt mūsdienīgā un drošā darba vidē. Uzskatu, ka publiski izskanējušie aicinājumi pārvirzīt Liepājas cietuma būvniecības projekta celtniecībai paredzēto finansējumu vērtējami kā nopietns iekšējās drošības apdraudējums," uzsvēra IeVP priekšniece.

Spure arī piebilda, ka Latvija ir uzņēmusies pildīt noteiktas starptautiskās saistības. Viņa skaidroja, ka kopš 1997. gada Latvija ir pievienojusies Eiropas Konvencijai par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) 2018. gadā ziņojumā Latvijas valdībai pārmeta kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību un vērsa uzmanību uz nepieciešamību šo jautājumu risināt.

Brasas cietuma slēgšana ir vien neliela daļa no plašāka ieslodzījuma vietu reformu plāna, kuru mērķtiecīgi īsteno IeVP.

Ieslodzījuma vietu reforma tiek veikta saskaņā ar valdības apstiprināto Latvijas ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju, kas nosaka ne tikai novecojušās un mūsdienu prasībām neatbilstošas cietumu infrastruktūras slēgšanu, bet arī paredz mūsdienu prasībām atbilstoša, jauna cietuma būvniecību, norādīja Fedorova.

Savukārt Bordāns uzsvēra, ka Liepājas cietuma būvniecības uzsākšana būtu nopietns ieguldījums sabiedrības drošības stiprināšanā un jaunā infrastruktūra palīdzētu noturēt darbā pieredzējušu ieslodzījuma vietu personālu, kas kritiski nepieciešams darbam ar ieslodzītajiem, ar mērķi mazināt noziedzīgās uzvedības riskus, jaunas cietuma ēkas celšanas nepieciešamību.

Turpretim Spure vērsa uzmanība uz to, ka joprojām ik gadu ieslodzījumā nonāk pieaugušie ar ļoti zemu izglītības līmeni, kas ievērojami apgrūtina cietuma personālam uzticēto resocializācijas procesu īstenošanu. Šajā mācību gadā dažādās izglītības programmās Brasas cietumā mācījās 98 notiesātie. No tiem 62 notiesātie apguva pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Pārvietošana uz citām ieslodzījuma vietām tika plānota, primāri risinot jautājumu par iespēju turpināt uzsāktās mācības 6., 9. un 12. klases skolniekiem, sakarā ar to, ka šiem izglītojamajiem jākārto valsts pārbaudījumi. Rīgas vakara ģimnāzija Rīgas Centrālcietumā īsteno tādas pašas izglītības programmas, kādas notiesātie apguva Brasas cietumā, tādēļ sadarbībā ar ģimnāzijas vadību tika risināts jautājums par iespēju uzņemt 6. klases, 9. klases un 12. klases izglītojamos Rīgas Centrālcietumā.

Papildus tam Brasas cietumā tika īstenotas divas profesionālās izglītības programmas, kas ļāva notiesātajiem iegūt elektromontiera un drēbnieka kvalifikāciju. Ņemot vērā izglītības iestāžu iespējas un ieslodzījuma vietu infrastruktūru, par piemērotāko ieslodzījuma vietu šo mācību turpināšanai tika izvēlēts Jelgavas cietums. Ikdienas jautājumu risināšanu par pašreiz apgrūtina fakts, ka vecajos cietumos trūkst piemērotu telpu sadarbības attīstīšanai ar komersantiem ieslodzīto nodarbināšanā.

Ar komersantu SIA "SRC Brasa", kurš Brasas cietumā bija izveidojis šūšanas ražotni, tiek veiktas pārrunas par iespēju ražotni pārvietot uz citu ieslodzījuma vietu, tomēr ieslodzījuma vietu vecā infrastruktūra ne vienmēr atbilst komersantu noteiktajām ražošanas un tehniskajām prasībām.

Komentējot ieslodzījumu vietu reformu, Fedorova norādīja, ka kopš 2008.gada ieslodzījuma vietu nozarē jau ir notikušas vairākas pārmaiņas - likvidēti Pārlielupes, Šķirotavas un Vecumnieku cietumi, Matīsa cietums apvienots ar Rīgas Centrālcietumu, Daugavpils cietums apvienots ar Grīvas cietumu, kā arī atvērts Olaines cietuma Atkarīgo centrs un atjaunota izmeklēšanas nodaļa Valmieras cietumā.

Viņa piebilda, ka kopš apstiprinātā rīkojuma par Brasas cietuma likvidāciju notiek pakāpeniska amatpersonu un darbinieku pārcelšana vakantos amatos citās IeVP struktūrvienībās vai pārcelšana uz Iekšlietu ministrijas (IeM) iestādēm. Pārcelšanai uz citām IeVP struktūrvienībām ir piekritušas 103 amatpersonas un 10 darbinieki, kas veido 67% no kopējā Brasas cietuma personāla skaita. Pēc savas iniciatīvas uz IeM iestādēm dienestā pārceltas septiņas amatpersonas, savukārt no dienesta kopumā, tai skaitā pēc savas iniciatīvas, atvaļinātas 36 personas. Piedāvātajiem amatiem nav piekrituši un līdz ar Brasas cietuma slēgšanu tiks atbrīvoti no darba četri darbinieki.

Brasas cietuma ēkas un zeme 1,48 hektāru apmērā ir Tieslietu ministrijas īpašums, tādēļ lēmuma pieņemšana par turpmāko cietuma teritorijas pielietojumu ir ministrijas pārziņā. Gala lēmumu par tālāku darbību būs iespējams pieņemt pēc teritorijas sakārtošanas darbu noslēgšanas. Latvijas ieslodzījuma vietu reformu mērķis ir mūsdienīga soda izpilde drošā cietumu infrastruktūrā, norādīja Fedorova.

Brasas cietums bija slēgtais cietums Rīgā, kur mūsdienās sodu izcieta ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Tā bija viena no desmit IeVP pārziņā esošajām Latvijas ieslodzījuma vietām, kuru uzdevums ir nodrošināt ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildi.

Šī cietuma vēsture sākas divdesmitā gadsimta sākumā, kad Cietumu valde nolēma sākt jaunas ieslodzījuma vietas būvniecību Brasas apkaimē.

Pēc Brasas cietuma slēgšanas Latvijā turpinās darboties deviņas ieslodzījuma vietas, divas no tām - Rīgā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams