Šī gada sākumā pasauli satricināja filma "Leaving Neverland" ("Atstājot Nekurzemi"), kas caur divu vīriešu bērnības stāstiem atklāj, kādi iespējami pagātnes noslēpumi slēpjas aiz popkultūras ikonas Maikla Džeksona diskutablās personības. Pavisam nesen Somijā atklāts plašs pedofilu grupējums - šie cilvēki sazāļotus bērnus izvarojuši kameru priekšā... Šonedēļ Valsts policijas pārstāvji atklāja, ka izdevies notvert 10 kiberpedofilus. Vai cilvēks, kurš rūpējas, un seksuāls varmāka var būt viena persona? Vai seksuāliem varmākām ir īpašas pazīmes? Kā atpazīt varmāku, kas lielākajā daļā gadījumu meklējams ģimenes lokā? 

Kas notiek ģimenē, paliek ģimenē... 

"Bieži ģimenēs māca nesmukumu atstāt ģimenē, nerādīt citiem, apziņā ieliekot stāstu, ka ir tēmas, par kurām nevajag runāt," pauž psihoterapeite Zane Avotiņa. 

Kompāniju HBO un "Channel 4" producētā dokumentālā filma atklāj divu puisēnu - Džeimsa Seifčaka (James Safechuck) un Veida Robsona (Wade Robson) pieredzi. Kas, iespējams, notika? Kā mainījās viņu dzīve, kad puisēni sadraudzējās ar popa karali Džeksonu?

Zēni un viņu ģimenes tika ievestas dziedātāja šķietami pasakainajā dzīvē, kad viņa karjera bija tās augstākajā punktā.

Abi nu jau pieaugušie vīrieši - Džeimsam ir 37, bet Robsonam - 41 gads - apgalvo, ka, būdami zēni, deviņdesmito gadu sākumā tikuši seksuāli izmantoti. Noziegumu pastrādājis Maikls Džeksons. 

Džeimss bijis bērnu aktieris no Kalifornijas, kurš astoņu gadu vecumā viņš ieguvis lomu "Pepsi" reklāmā. Tajā piedalījās arī Džeksons. Dažu mēnešu laikā Džeksons kļuvis par tuvu Seifčaku ģimenes draugu.

Veids bijis bērnu dejotājs no Austrālijas. Kad viņam bija pieci gadi, zēns uzvarēja dejošanas konkursā, ieguva iespēju satikt Džeksonu aizskatuvē pēc viņa uzstāšanās. 1990. gadā Veida māte Džoja atsaukusies Džeksona aicinājumam ciemoties pie viņa.

Abās ģimenēs Džeksons ienācis līdzīgā veidā.

"Varmākas 90% gadījumu ir ģimenes locekļi vai ģimenes lokā esoši cilvēki," atklāj psihoterapeite. 

Aptaujas 5 – 11 gadus vecu bērnu vecākiem "Par bērnu izglītošanu saistībā ar izvairīšanos no seksuāliem pāridarījumiem" dati liecina, ka 

  • 61% no vecākiem ir pārrunājuši ar saviem bērniem to, kā izvairīties no seksuāla pāridarījuma, taču viena trešdaļa no visiem vecākiem atzīst, ka to nav darījuši.
  • Vairāk nekā puse vecāku uzskata, ka piemērotākais bērna vecums, kad pārrunāt šos jautājumus ir 7-10 gadi. 

Foto: Kadri no filmas "Leaving Neverland"

Draugi, kuriem ir kopīgs noslēpums

Satuvināšanās process bijis lēns un maigs, un tas bija, iespējams, maskēts kā nevainīga pieķeršanās bērniem. Džeksons kļuva par zēnu labāko draugu, skolotāju un uzticamības personu, pamazām izolējot viņus no ģimenēm.

Vīrieši spilgti atceras ciemošanos "Nekurzemes rančo". Abi raksturo to kā bērnu fantāziju pasauli - ar spēlēm, karuseļiem, eksotiskiem dzīvniekiem, konfektēm un dažādām uzkodām. Drīz ģimenes sāka arī nakšņot Džeksona namā, bet pats Džeksons gulēja vienā guļamistabā ar zēniem.

Kā Robsons, tā Seifčaks stāsta, ka tā sākās kā nevainīga palikšana pa nakti.

Sākoties zēnu seksuālajai izmantošanai, Robsonam bija tikai septiņi gadi, bet Seifčakam - 10. Seifčaks atminas, ka drīz visas "Nekurzemes rančo" zīmīgākās vietas viņam saistījās ar seksuālu kontaktu.

"Varmākas nevar klasificēt ne pēc vecuma, dzimuma vai kādām citām pazīmēm," norāda psihoterapeite. 

Kad zēni sasniedza pusaudžu gadus, viņi lēnām apjēdza, ka Džeksons viņiem vairs nepievērš nedalītu uzmanību. Neskatoties uz to, viņi neatklāja noslēpumu un turpināja pret Džeksonu izturēties ar uzticību un cieņu.

Bailes un kauns

1990. gados, kad skaļi izskanēja vairākas pret Džeksonu vērstas apsūdzības, viņš vērsās gan pie Seifčaka, gan Robsona, cerot, ka viņi aizstāvēs zvaigzni. Tā arī notika, un abi kā vecākiem, tā plašākai sabiedrībai pauda, ka nekad nav saskārušies ar nepieņemamām darbībām no Džeksona puses.

"Vardarbība un seksuāla vardarbība ir saistīta ar lielām bailēm un kauna sajūtu sabiedrībā gan upurim, gan varmākam. Apziņa atsakās pieņemt, ka pieaugušais var rūpēties par bērnu un vienlaicīgi būt arī varmāka," norāda psihoterapeite. 

Abi šobrīd pieaugušie vīrieši ir izveidojuši ģimenes, un abiem ir arī dēli. Redzot viņus augam, kā Seifčaks, tā Robsons izjutuši emocionālu spriedzi un nemieru, ko radīja tas, ka viņiem nav bijis iespējas tikt galā ar pagātni un izprast, kas tieši ar viņiem noticis.

Seksuālas izmantošanas sekas var atklāties arī pēc vairākiem gadu desmitiem, un tieši tas noticis ar vīriešiem, kuru stāstus atklāj dokumentālā filma. Emocionālā krīze veicinājusi viņu vēlmi atklāt patiesību savām ģimenēm.

Sabiedrības un tuvinieku reakcija pēc filmas

Jau pēc filmas pirmizrādes Džeksona īpašuma pārvaldītāji to nodēvējuši par publisku linča tiesu, kritizējot tās režisoru par seksuālo noziegumu apsūdzību celšanu gaismā. Ģimene ir iecerējusi šo lietu ar kanālu HBO risināt tiesas ceļā. 

Arī Džeksona fani sociālajos tīklos pauda atbalstu mūziķim, uzskatot, ka abi vīrieši melo un vēlas iedzīvoties. Tika sarīkota pat akcija - uzraksti uz autobusiem Džeksona atbalstam, kā arī aicinājums boikotēt HBO ar tēmturi #BoycottHBO.

Aizdomīgs ir fakts, ka abi apsūdzētāji jau vairākas reizes tiesas priekšā paziņojuši, ka Džeksons nav viņus seksuāli izmantojis. Robsons to darījis pat veselas trīs reizes - gan 1993. gadā, gan vēlāk, jau būdams pieaudzis, 2005. gadā. Kāpēc tagad viņš apgalvo pretējo, jautā Džeksona aizstāvji.

Džeksons 2005. gadā tika attaisnots vērienīgajā prāvā par bērnu seksuālu izmantošanu. Taču pēc tās viņa karjera tā arī neuzņēma agrākos apgriezienus, un 2009. gadā viņš nomira, gatavojoties atgriešanās koncertturnejai. 

Šodien Džeksons vairs nevar komentēt filmā izklāstītās apsūdzības...

Kā argumentu Džeksona aizstāvji arī min citu Maikla mazgadīgo draugu - filmas "Viens pats mājās" aktieri Makoliju Kalkinu, kurš teicis, ka nekad Maikla klātbūtnē nav juties slikti vai neērti. 

Kā atpazīt seksuālu vardarbību? 

Vietne "Bērns kā cietušais" apkopojusi pazīmes, kas varētu lieicnāt, ka bērns cieš no seksuālas vardarbības:

  • parādās vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāliem jautājumiem;
  • uzdod vecumam neatbilstošus un neparastus jautājumus par cilvēka seksualitāti;
  • bērns izspēlē, zīmē seksuāla rakstura ainas;
  • intensīvi masturbē;
  • bērns stāsta par kādu savu paziņu, kas cietusi no vardarbības;
  • bērns vēlas dzīvot kādā citā ģimenē vai iestādē;
  • bēg no mājām;
  • izteikti baidās no kāda cilvēka, vietas vai rajona;
  • nevēlas vai atsakās izģērbties (piemēram, pie ārsta);
  • pēkšņi parādās nauda vai mantas;
  • grūtības staigāt vai sēdēt;
  • panikas lēkmes;
  • sāpes vēderā vai nieze ģenitāliju rajonā;
  • zilumi, asiņošana vai jebkādi citi savainojumi ģenitāliju rajonā;
  • seksuāli transmisīvās saslimšanas;
  • grūtniecība;
  • sāpīga urinēšana;
  • neizskaidrojamas veselības problēmas.

"Upuri biežāk var būt bērni, kuri nav saņēmuši vecāku sapratni un mīlestību, šādu bērnu varmākam vieglāk uzrunāt, bieži tas notiek virtuālā vidē.

Aizskaršana virtuālajā vidē nav mazāk sāpīga un pazemojoša kā realitātē, diemžēl emocionālo pāridarījumu sabiedrībā bieži neuzskata par nozīmīgu un traumatisku," sarunā ar portālu "Apollo" saka psihoterapeite.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams