Radiācija slēpjas Saules staros un akmeņos, to izstaro televizori, radioaparāti. Cilvēki to saņem arī no dažiem augļiem, dārzeņiem un riekstiem. Tomēr ne visa radiācija ir vienāda, piemēram, elektromagnētiskā radiācija, to skaitā radioviļņi, mikroviļņi, redzamā un infrasarkanā gaisma tiek dēvēta par nejonizējošo radiāciju un cilvēkam lielākoties ir nekaitīga. Savukārt jonizējošā radiācija – rentgenstari un gamma stari - var cilvēkam izraisīt dažādas slimības un pat nāvi.

Kā raksta izdevums "The Conversation", kaitīgums veselībai rodas starojuma spējā jonizēties (nošķirt pozitīvi un negatīvi lādētus jonus) ķermeņa audos.

Radiāciju mēra dozās, tomēr tas, kā tā tiek mērīta, laika gaitā ir mainījies, jo zinātnieki joprojām pēta šo relatīvi jauno parādību.

Riski un radiācijas mērīšana

Radiācijas doza gaisā tiek mērīta rentgenos (R), kas nodēvēti rentgenstaru atklājēja Vilhema Rentgena vārdā. Ņemot vērā, ka jonizāciju nevar izmērīt audos, nepieciešams konvertēt dozu gaisā uz audu absorbēto, kas parasti tika mērīta rados (1 R = ~0,8 rad.). Kad tika radīta metriskā sistēma, par absorbētās dozas pamatvienību kļuva greji (Gy).

Tomēr absorbētās dozas mērīšana audos ir visai relatīva un atkarīga no radiācijas veida, stipruma un citiem faktoriem.

Kur cilvēks sastopas ar radiāciju?

Parasti katrs cilvēks gada laikā tiek pakļauts diviem milizīvertiem (mSv), ko izstaro dabā sastopamās lietas.

Cilvēks var saņemt 10 līdz 20 milizīvertus, apmeklējot rentgenologu. Salīdzinoši ugunsdzēsēji un strādnieki, kas nodarbojās ar seku likvidēšanu pēc Černobiļas AES katastrofas, tika pakļauti vairāku greju (1 Gy = l J/kg = 100 rad) lielai radiācijai, kas cilvēkus 60 dienu laikā noveda līdz pat nāvei. Parasti, ja stundas laikā cilvēks tiek pakļauts 4 līdz 5 greju spēcīgai radiācijai, iznākums ir letāls.

Černobiļas un Fukušimas kodolkatastrofas

» Postošākā kodolnelaime pasaulē. 33 gadi kopš Černobiļas traģēdijas

Zināms, ka tādos ekstremālos gadījumos kā Černobiļas AES katastrofa un Fukušimas katastrofa situācija netika kontrolēta īpaši labi.

Foto: Černobiļa mūsdienās

Černobiļas tuvumā dzīvojošie 115 tūkstoši cilvēku tika pakļauti aptuveni 30 milizīvertus lielai radiācijai, pirms dažas dienas pēc katastrofas tika evakuēta teritorija 30 kilometru lielā rādiusā. Fukušimas gadījumā evakuācija 20 kilometrus lielā rādiusā notika daudz ātrāk.

Foto: Vēsturiski Černobiļas AES fotouzņēmumi

Zinātnieku starpā joprojām pastāv diskusija par problēmām, ko izraisa zemas radiācijas devas. Tādas, kas ir mazākas par 50 milizīvertiem, ir ļoti grūti noteikt.

Jautājums, vai eksistē deva, kas cilvēka veselību neietekmē negatīvi, joprojām ir aktuāls.

Pagaidām tiek uzskatīts, ka jebkura radiācijas deva var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams