Laikapstākļi maija vidū lutina visu dzīvo radību! Cilvēki priecājas par ilgi gaidīto svelmi un cenšas izrauties pie ūdenstilpnēm, lai atveldzētos. Kā Rīgas Zooloģiskā dārza iemītnieki bauda karstos saules starus un, kāda ir šo zvēriņu dzīves vide savvaļā? To portāls "Apollo" piedāvā uzzināt fotostāstā. 

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Purva valabijs ir plaši izplatīts Austrālijas austrumu daļā un tuvējās saliņās. Populācija pieaug skaitā, un sugas areāls paplašinās uz dienvidaustrumiem. Neuzskata, ka dzīves vides izmaiņas un medības šobrīd radītu būtiskus draudus sugas izdzīvošanai.

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET
Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Surikati izplatīti Āfrikas dienvidrietumos – Angolā, Botsvanā, Dienvidāfrikas Republikā un Namībijā. Mīlīgo radībiņu dzīves vietas izvēlē svarīgākais apsvērums – vai ir alu ierīkošanai pietiekami stingra un akmeņaina augsne.

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET
Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Žirafe 1996. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2016. gadā atzīta par jutīgu sugu. Kad žirafu mazuļi ir 3–4 mēnešus veci, mātes tos nogādā "bērnudārzos". Žirafu mātes uz maiņām pieskata "bērnudārzus". Tas ļauj žirafēnu mātēm doties tālākās gaitās – līdz 200 m tālu – baroties un pie ūdens.

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Ziemeļbrazīlijas kalitriksi sastopami Dienvidamerikā – Brazīlijas ekvatoriālajos lietus mežos. Dzīvo praktiski tikai kokos, uz zemes nokāpj ārkārtīgi reti. Lapotnē un pa vertikālajiem stumbriem veikli pārvietoties palīdz smailie, āķveidīgie nagi.

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET
Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Pelēkie roņi dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā. Suga iedalīta trīs atšķirīgās populācijās, kas atbilstoši mīt Rietumatlantijā, Austrumatlantijā un Baltijas jūrā. Galvenie draudi sugai ir jūras piesārņošana. Roņu dzimstību un izdzīvošanu ietekmē arī klimata izmaiņas, traucēšana mazuļu dzimšanas un barošanās vietās, intensīva kuģniecība.

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Palikušās dabiskās kamieļu populācijas turpina apdraudēt daudzi faktori. Ik gadus vairākus kamieļus nošauj (Ķīnā ap 20, Mongolijā 25–30), motivācija ir gan mājas kamieļu turētāju bažas, ka nedaudzie savvaļas dzīvnieki patērēs mājlopiem nepieciešamos ūdens un barības resursus, gan arī medības sporta pēc.

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Savvaļas jaki apdzīvo kalnu tundru, stepes un tuksnesi 3200–6100 metru augstumā virs jūras līmeņa. Jaku dzīves vietās ir ārkārtīgi skarbs klimats. Dažviet nokrišņu daudzums ir tikai 100–300 milimetri gadā, pie tam lielākoties kā krusa un sniegs; kalnu ezeros galvenokārt ir sālsūdens; gaisa temperatūra var nokristies zem –40 grādiem pēc Celsija skalas zem nulles. 

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

2016. gadā līdzenumu zebra iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga. Līdzenumu zebras sastopamas dažādos biotopos – savannā, skrajos mežos, krūmājos un dažreiz arī kalnu nogāzēs. Galvenā prasība – lai būtu pieejams svaigs ūdens, tādēļ zebras savos klaiņojumos nekad neatkāpjas tālāk par 25–30 kilometriem no ūdens.

Foto: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Ungārijas stepju govis ir reta Eiropas liellopu šķirne, kas reiz bijusi tuvu izmiršanai, bet saglabāta gan sava skaistuma, gan ģenētiskās vērtības dēļ. Sena gaļas liellopu šķirne – izturīgi, maz prasīgi, ilgi dzīvojoši liellopi. Ungārijas stepju govis ir lielas – buļļi svarā sasniedz 800 līdz 900 kilogramiem, govis – 500 līdz 600 kilogramiem. 

Foto: Zoodārza iemītnieki izbauda maija saulainās dienas

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams