Otrdienas, 11. jūnija, rītā Baltijas jūras dienvidu daļu turpina šķērsot liels negaisa mākonis, un zibens uzplaiksnījumu skaits pārsniedzis desmit tūkstošus stundā, liecina meteoroloģiskā informācija.

Tas patlaban ir lielākais negaisa mākonis Eiropā un viens no lielākajiem pasaulē.

Baltijas jūras reģionā šādi lieli un noturīgi negaisa mākoņi veidojas reti. Tie var izraisīt vētru, īpaši stipras lietusgāzes un lielgraudu krusu.

» Vairāki tūkstoši zibeņu vienā naktī. Kāpēc zibeņo un dārd pērkons?

Tuvākajās stundās negaiss virzīsies tālāk uz ziemeļiem pāri Baltijas jūrai un vēlāk var sasniegt Igauniju, kā arī skart Latvijas ziemeļus. Saglabāsies stipra lietus un vēja risks, vietām iespējama vētra un krusa.

Vienlaicīgi virs sauszemes izauguši vairāki mazāki negaisa mākoņi. Otrdienas rītā lietusgāzes un daži pērkona dārdi bija Mērsraga un Jūrmalas pusē; cits negaisa mākonis no Zemgales un Lietuvas pierobežas virzās uz Rīgas pusi. Sagaidāms, ka tas pamazām izzudīs.

Jau ziņots, ka saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi no otrdienas līdz piektdienai vietām Latvijā iespējams postošs pērkona negaiss, kas nelielā teritorijā izraisa ne tikai intensīvas lietusgāzes, bet arī lielgraudu krusu un vētru.

"Global Forecast System" prognoze arī vēsta, ka trešdien lielākā tveice paliks uz dienvidiem no Latvijas un šīs nedēļas karstākā diena varētu būt ceturtdiena.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams