Pasaulē veidojas "jauns klimata režīms", kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā "Earth’s Future" publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Foto: Reuters/ScanPix

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzis pat 50 grādus pēc Celsija.

Tikmēr Sanfrancisko gaisa temperatūra pirmdien pakāpās līdz 37,8 grādiem pēc Celsija, kas ir jauns rekords vasaras mēnešiem.

Karstums valda arī neierasti tālu ziemeļos, tostarp Skandināvijas ziemeļu daļā.

Helsinku universitātes meteorologs Mika Rantanens pagājušo piektdien tvītoja, ka Somijā vēl nekad nav reģistrēts tik liels karstums pašā vasaras sākumā. Viņš norādīja, ka Ziemeļu polārā loka iekšpusē gaisa temperatūra sasniegusi 30 grādus pēc Celsija.

Foto: Reuters/ScanPix

Japānā maijā tika uzstādīts jauns karstuma rekords šim mēnesim, gaisa temperatūrai sasniedzot 39,5 grādus pēc Celsija. Karstuma dēļ dzīvību zaudēja pieci cilvēki un gandrīz 600 tika hospitalizēti.

Kamēr citi zinātnieki vilcinās piedēvēt karstuma viļņus klimata izmaiņām, Kalifornijas universitātes zinātnieks Daniels Sveins tvītoja, ka šis pētījums liecina par to, ka cilvēce sasniegusi punktu, "kurā vairumam (iespējams, lielākajam vairākumam) bezprecedenta karstuma viļņu globāli ir nosakāma cilvēka ietekme".

Pērn neierasts karstums skāra 22% no apdzīvotajiem un lauksaimniecības rajoniem ziemeļu puslodē laikā no maija līdz jūlijam, norādīts "Earth’s Future" publicētajā pētījumā.

Pērn ASV piedzīvoja karstāko maiju, kopš sākta meteoroloģisko datu apkopošana, Kalifornijā tika uzstādīts jauns jūlija karstuma rekords, un arī Eiropā vairākās pilsētās tika uzstādīti jauni rekordi.

Arī Āzijā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā tika uzstādīti jauni karstuma rekordi.

Foto: Kā Eiropa šajās dienās cīnās ar karstumu

Pētījumā norādīts, ka pirms 2010.gada šādi karstuma viļņi netika pieredzēti.

Zinātnieki prognozē, ka zemes platības, ko skars tādi karstuma viļņi, kādi tika pieredzēti pagājušajā vasarā, palielināsies par 16%, ja Zemes vidējā temperatūra pieaugs par vienu grādu pēc Celsija.

"Karstuma viļņi, visticamāk, nākamajos gadu desmitos sasniegs ekosistēmām un sabiedrībām ļoti bīstamus līmeņus," teikts pētījumā.

Zinātnieki prognozē, ka pērnajai vasarai līdzīgi karstuma viļņi piemeklēs divus no trim gadiem, ja globālā sasilšana nepārsniegs 1,5 grādus pēc Celsija, un katru gadu, ja tā sasniegs divus grādus pēc Celsija.

Foto: Eiropā pastiprinās karstums

Līdz šim Zeme sasilusi par aptuveni 1,05 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar 1880.gadu.

2015. gadā noslēgtās Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pacensties ierobežot globālās temperatūras kāpumu ar 1,5 grādiem, tādējādi pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas.

Taču daudzi zinātnieki un klimata aktīvisti apgalvo, ka ar to nepietiks un jāizvirza ambiciozāki mērķi.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams