Piektdien, 28. jūnijā, Francijas dienvidos termometra stabiņam ēnā pakāpjoties virs +46 grādiem, tika sasniegta augstākā gaisa temperatūra valsts vēsturē. Savukārt citviet Eiropā karstuma dēļ izcēlušies savvaļas ugunsgrēki. Daudzi cilvēki nespēja izturēt karstumu un gāja bojā. Bet no kurienes šis karstums nāk un vai tā tiešām ir globālā sasilšana?

Raidsabiedrība BBC vēsta, ka karstuma viļņi Rietumeiropā atnākuši kopā ar augstu atmosfēras spiedienu, kurš "savācis" karsto gaisu no Āfrikas, Portugāles un Spānijas, un atnesa spēcīgu karstumu kopā ar mitrumu uz Eiropu.

Šoreiz karstums ar spēcīgām gaisa masām bija ieradies no Sahāras.

Timotijs Hjūstons, kurš vada Eiropas vidēja termiņa laika apstākļu prognozes grupu, stāsta, ka jūnija skaidrās debesis ir pierādījums tam, ka saule ir sakarsējusi gaisu vēl vairāk. Kad mākoņi aizsedz sauli, tie "slāpē" saules karstumu, bet šoreiz mākoņi debesīs Eiropā bija novērojami mazāk. Viņš skaidro, ka spēcīgais sausums varētu norādīt arī uz to, ka nav notikusi pietiekama karstuma iztvaikošana, kas parasti atdzesē zemi.

Karstuma viļņi nav reta parādība, bet, kā skaidro sinoptiķi, tie paaugstina visas pasaules temperatūru un, ļoti iespējams, ka šādu temperatūras paaugstināšanos Eiropā varētu sagaidīt biežāk.

Lielbritānijas Meteoroloģiskās stacijas klimata speciālists Greiems Midžs stāsta, ka šādas laika izmaiņas ir normālas un dabiskas. Dienās, kad Eiropa izjuta vislielāko karstuma viļņa atnākšanu, visa pasaule bija apmēram par vienu grādu siltāka nekā parasti.

Augstākā temperatūra, kas Eiropā reģistrēta, ir +48 grādi, un tā tika novērota Atēnās 1977. gada jūlijā, bet pēdējos 22 gados novērots, ka gaisa temperatūrai ir raksturīgi pakāpties vēl par dažiem grādiem. Pēc Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (WMO) datiem, no 2015. līdz 2018. gadam ir novērotas visaugstākās gaisa temperatūras.

Eksperti norāda, ka svarīgs faktors ir arī vispasaules industrializācijas process. Siltums varētu krietni paaugstināties arī automašīnu, rūpnīcu un citu līdzīgu faktoru ietekmē.

Ja pašreizējā tendence saglabāsies, sinoptiķi prognozē, ka līdz 2040. gadam Eiropā šādi karstuma viļņi var notikt aizvien biežāk.

Tāpat palielinās varbūtība, ka planētas temperatūra līdz 2100. gadam varētu paaugstināties par 3 - 5 grādiem.

Tāpat 1. jūlijā tika novērots, ka Igaunijā jūnija vidējā temperatūra pārsniegusi daudzgadu vidējo rādītāju par 3,2 grādiem, sasniedzot 17,6 grādus, liecina Igaunijas Meteoroloģiskā dienesta sagatavotais apskats.

Visaugstākā gaisa temperatūra - +31,1 grāds - 6. jūnijā reģistrēta Tallinas-Harku novērojumu stacijā.

Kā augstā temperatūra ietekmē cilvēkus?

Francijā lielā karstuma dēļ slēdza aptuveni 4000 skolu, no kurām daļa uz laiku kļuva par patvērumu ģimenēm, kas bēga no karstuma valsts dienvidos. Tāpat portāls "The Guardian" informē, ka karstuma dēļ Rietumeiropā gājuši bojā vairāki cilvēki, tai skaitā arī bērni.

Foto: Karstuma vilnis Eiropā

Piemēram, Spānijā 17 gadus vecais zēns mira no karstuma dūriena, strādājot lauku apvidos. Viņam sākās spēcīgi krampji pēc ielēkšanas baseinā, lai atvēsinātos.

Otrs karstuma upuris ir 80 gadus vecs vīrietis, kurš nomira ceturtdien, 27. jūnijā, arī no saules un karstuma dūriena. Vēl divi cilvēki nogādāti slimnīcā.

Taču lielais karstums skāra ne tikai Spāniju un Franciju, bet arī Vāciju. Francijā tika ierīkotas strūklakas, lai cilvēki varētu atvēsināties. Tāpat arī tika ierīkoti vairāki publiski baseini.

Karsts laiks var ietekmēt jebkuru. Karstuma dēļ var atūdeņoties organisms, tāpat ļoti bīstams ir siltuma trieciens jeb karstuma dūriens. Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar sirds un nieru slimībām, tāpat arī gados veciem cilvēkiem un mazuļiem.

"Karstuma viļņi var būt bīstami, jo tie samazina cilvēka organisma spēju regulēt iekšējo temperatūru," stāsta eksperts.

» 10 veidi, kā mīlulim ar biezu kažoku atvieglot dzīvi vasarā

Cilvēkiem, kas ir riska grupā, jābūt īpaši uzmanīgiem tad, kad gaisa temperatūra naktī nenoslīd zem 25 grādiem, jo organismam ir grūti izturēt šādu slodzi.

Ārsti informē, ka cilvēkiem, kuri karstā laikā jūt galvassāpes, reiboni, apetītes zudumu, nelabumu, krampjus, paātrinātu elpošanu vai spēcīgas slāpes nekavējoties jāmēģina atrast veidu, kā atvēsināties.

Taču to labāk darīt lēnām un ar prātu, nemetoties aukstā dušā vai ūdenstilpnē. Labāk paslēpties no saules ēnā un atrast veidu, kā atdzist, piemēram, padzerties vai uzlikt slapju dvieli uz galvas.

Ja cilvēka ķermeņa temperatūra sasniegs 40 grādus, var sākties karstuma dūriens un tad svarīgi ir meklēt mediķu palīdzību.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams