Foto: Pixabay

Daba ir skaista, taču dažkārt pārsteidz ar savu varenību un postošo spēku. Pēdējās dienās arī Latviju piemeklē dažāda mēroga dabas untumi, kas jebkuru var pārsteigt nesagatavotu - pēkšņi rodas vēja vērpete, kas iznīcina visu savā ceļā. Portāls "Apollo" skaidro, kā tieši veidojas šīs neparastās dabas parādības.

Kā rodas krusa?

Krusa ir nokrišņu veids, kas sastāv no lodveida vai arī neregulāras formas ledus gabaliņiem. Krusa parasti sastopama gada siltajos mēnešos, un tā izkrīt no gubu lietus mākoņiem. Bieži krusa ir sastopama reizē ar spēcīgu pērkona negaisu un lietusgāzēm.

» Foto un video: Latvijā plosās negaiss un krusa, netālu no Rīgas redzēts virpuļviesulis

Šis dabas fenomens veidojas mākoņu iekšpusē aptuveni četru kilometru augstumā, kurā zemās gaisa temperatūras ietekmē notiek ūdens pilienu sasalšana ledus kristālos. Spēcīgu augšupejošu gaisa plūsmu ietekmē ledus kristāli ilgstoši noturas mākonī, apaugot ar sasalstošiem lietus pilieniem. Jo ilgāk ledus kristāli noturas mākonī, jo lielāki krusas graudi veidojas.

Foto: Rīgu pārsteidz iespaidīga izmēra krusas graudi

Krusas graudi pārsvarā ir no dažiem milimetriem līdz pat dažiem centimetriem diametrā. Atsevišķos gadījumos ir novēroti arī krusas graudi, kuru diametrs ir līdz 15 un pat vairāk centimetriem. Pasaulē lielākais krusas grauds ir fiksēts 2010. gada 23. jūlijā ASV, Dienvidu Dakotas štatā, un tā izmērs bija 20 cm diametrā un svars 0,88 kg, vēsta portāls "NeoGeo".

Foto: Tenisa bumbiņas lieluma krusas graudi Austrālijā

Krusa parasti ir īslaicīgs nokrišņu veids, visbiežāk tā ilgst piecas līdz desmit minūtes, taču novēroti arī gadījumi, kad krusas nokrišņi ilgst pat stundu. Spēcīga krusa rada lielus postījumus lauksaimniecībā, jo krusas graudi "sakapā" koku un krūmu lapotnes, sējumi un raža tiek iznīcināti vai sabojāti.

Foto: Krusas radītie bojājumi Gulbenē

Krusas laikā var tikt nopietni bojātas arī automašīnas, vieglas konstrukcijas būves, siltumnīcas. Liela izmēra krusa ļoti bīstama ir aviosatiksmē. Lieli krusas graudi dažās sekundēs var sabojāt gaisa kuģus un radīt avārijas situācijas.

Foto: Neticama izmēra "ledus pikas" Moldāvijā

Krusu ir iespējams prognozēt ar meteoroloģisko radaru palīdzību un ir izgudrotas metodes, ar kuru palīdzību var novērst vai samazināt krusas postījumus. To dara krusas mākonī iešaujot raķetes vai lādiņus, kas pildīti ar speciālu reaģentu – joda svinu vai joda sudrabu. Šis reaģents mākonī rada milzīgu daudzumu pilieniņu, kas kalpo par mākslīgiem ūdens kristalizācijas centriem. Ap šiem centriem kristalizējas ūdens, veidojot lielāku skaitu krusas graudu nekā tas veidotos dabiskā procesā. Tāpēc krusas graudi ir mazāka izmēra un tie nerada tik nopietnus postījumus vai arī krusa izkūst, krītot cauri siltajām gaisa masām.

» "Negaisa nodarīto zaudējumu apmērs svārstās no dažiem simtiem līdz tūkstošiem eiro." Visvairāk apdrošināšanas pieprasījumu saņemti no Kurzemes

Senos laikos uzskatīja, ka ar krusu var cīnīties, radot lielu troksni, tāpēc, lai glābtu laukus un ražu, zvanīja baznīcu zvanus vai šāva ar lielgabaliem. Iespējams, ka gaisa satricinājumi kavēja krusas graudu kristalizācijas procesu. 

» Norautas stalažas un iesprostotas govis. Vējš plosās Baltijā

No kurienes rodas virpuļviesuļi?

Šo neparasto un biedējošo parādību dažādās pasaules vietās to sauc citādāk: par "tornado", "trombu" vai "taifūnu". Tikai ASV vien katru gadu mēdz būt 600-800 virpuļvētru gadījumi, taču tie veidojas arī Eiropā , Dienvidaustrumu Āzijā un Āfrikā.

Foto: "Virpuļviesuļu karaļvalsts" - Tornado ieleja ASV

Virpuļvētras izpēte ir ļoti sarežģīta, jo tā veidojas negaidīti, aptver nelielu teritoriju un ātri pazūd. Meteorologiem ir izdevies noskaidrot, ka sauszemes virpuļvētras mākoņa lielumi salīdzinoši ir nelieli: no pieciem līdz desmit kilometriem diametrā, retāk - līdz 15 kilometriem diametrā un līdz četriem vai pieciem kilometriem augstumā, nereti tie sasniedz par 10 - 15 kilometru augstumu. Ļoti liela izmēra virpuļvētrām mākoņa diametrs ir 30 - 40 km, bet garums līdz 50 km.

Foto: Pēc virpuļviesuļa Raiskumā paveras biedējošs skats

Virpuļvētra veidojas no negaisa mākoņa. Visbiežāk tā veidojas sekojošā veidā: no negaisa mākoņa virzienā uz zemi nostiepjas gigantisks melns "snuķis", kurš piltuvjveidīgi izplešas pie mākoņa un sašaurinās virzienā uz leju. Ja "snuķis" sasniedz zemes virsmu, tad šeit tas atkal izplešas, veidojot virpuli ar smiltīm, putekļiem vai augsni (ja virpuļvētra ir virs sauszemes), vai ar ūdeni (ja virpuļvētra ir virs ūdens).

» Video: Balvu novadā viesulis sestdien nopostījis trīs mājas

Virpulim ir ciklonveida griešanās, pie tam vienlaicīgi tiek novērota gaisa virzīšanās pa spirāli uz augšu. Virpuļvētras centrā tiek novērots ļoti zems spiediens, tādēļ tas iesūc sevī visu ko sastop ceļā – ūdeni, augsni, atsevišķus priekšmetus, ko reizēm var pārnest lielā attālumā, vēsta portāls "Meteo".

Foto: Virpuļviesuļa veidošanās virs Rīgas

Virpuļvētru veidošanās iemesli joprojām līdz galam nav izpētīti, taču faktori, kāpēc tie rodas, ir labi zināmi. Tāpat kā daudzas dabas parādības, virpuļvētras iziet cauri trim attīstības stadijām. Sākuma stadijā no negaisa mākoņa parādās piltuve, kas "karājas" virs zemes. Tālāk, pateicoties uzkrātajai enerģijai, tā aug lielumā un iegūst savu klasisko virpuļvētras veidu. Katra stadija eksistē vairākas minūtes. Ļoti reti ir gadījumi, kad virpuļvētra eksistē vairākas stundas.

» "Norauti jumti, nolauzti koki un plūdi pilsētā!" Iedzīvotāji sociālajos tīklos dalās ar negaisa postījumiem

Virpuļvētru pārvietošanās ātrums arī ir atšķirīgs. Dažkārt mākonis virzās ļoti lēni, gandrīz stāv uz vietas, taču reizēm traucas ar lielu ātrumu. Meteorologi ir noteikuši virpuļvētras vidējo pārvietošanās ātrumu – 40 līdz 60 km/h, taču reizēm tā sasniedz 200 km/h.

Foto: Virpuļviesuļa radītie postījumi Aizkrauklē

Ir oficiālas liecības par to, ka visstiprākais tornado Latviju piemeklēja 1986. gada 7. jūlijā. Ap plkst. 14 pār Ogres krastos netālu no Ērgļiem nolaidusies tveicīga dūmaka, kas vēstījusi par negaisa tuvošanos. Kokos iekrācies vējš, tie lūzuši vai tikuši izrauti ar visām saknēm. Nedaudz vēlāk no negaisa mākoņiem lejup sāka liekties tumšs virpuļstabs, kas gaudodams aizvirpuļoja ziemeļaustrumu virzienā līdz Rankai Gulbenes rajonā, divās stundās veikdams apmēram 50 km.

Šķērsojot ezeru, viesuļa piltuve uzrāvusi gaisā daudz ūdens ar visām zivīm, ko pēc tam nometusi lejā krietnā attālumā no ezera. Nopostītās joslas platums dažviet bijis divi kilometri , citur – tikai 20 metri. Viesulim sekojusi ļoti stipra 15-20 minūtes ilga lietusgāze, vietām arī krusa. Pavisam cietušas 10 lauku sētas - viena no tām tikusi pilnīgi noslaucīta no zemes virsas. Gaisā tikuši uzrauti ne tikai dažādi priekšmeti, bet arī teļi, taču tie nokļuva atpakaļ uz zemes sveiki sveiki un veseli. Savu atrašanās vietu mainījuši pat 100 kilogramus smagi laukakmeņi.

Svētdien, 15. septembrī, Baltija piedzīvoja jaunu vēja brāzma uzbrukumu. Pēcpusdienā vētra Pērnavā paaugstināja jūras līmeni, un govis piekrastes pļavā tika iesprostotas, ziņo "Postimees". Tāpat pie mums - Latvijā - vējš uzdarbojies gan Liepājā - atraujot celtniecības stalažas no kādas daudzdzīvokļu mājas, kā arī līdz pēcpusdienai glābēji saņēmuši 23 izsaukumus uz vēja radīto postījumu vietām. 

» VUGD iesaka, kā rīkoties, kad plosās stiprs vējš

Apmēram vienā pēcpusdienā jūras līmenis Pērnavā bija 110 centimetrus virs vidējā, bet pēdējo stundu laikā tas ir sasniedzis 153 centimetrus un appludināja piekrastes pļavas. Par notikušo tika informēts dzīvnieku īpašnieks.

Arī uz ceļiem, kur šodien notika Tartu velomaratons, varēja redzēt vēja nogāztus kokus un pat apgāztu pieturu.

Portāls "Liepājniekiem" dalījies ar video, kur Liepājā no kādas daudzdzīvokļu mājas ir norautas celtniecības stalažas, kuras bīstami līgojas līdzi brāzmainajam vējam.

Portāls vēsta, ka Liepājā vēja brāzmas sasniegušas 21 metru sekundē. Lielajā ielā vējš plosa deviņstāvu mājas stalažas. Šobrīd notiek nostiprināšanas darbi, lai tās nenogāztos pavisam. Lielā iela satiksmei esot slēgta.

» Spēkā oranžā līmeņa brīdinājums par stipru vēju

Video: Vējš plosa daudzdzīvokļu mājas celtniecības stalažas

VUGD atgādina - ja stiprais vējš radījis postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, iedzīvotājiem jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams