Kad 1986. gadā notika kodolkatastrofa Černobiļas atomelektrostacijā, tuvējās apkārtnes iedzīvotāji tika evakuēti. Steigā daudzi no tiem mājās atstāja savus mājdzīvniekus, kuru pēcnācēji tagad apdzīvo pamesto teritoriju, vēsta portāls "Vice".

Černobiļā atstātie dzīvnieki kā filmās par apokalipsi vieni klīst pa pamestajām pilsētām slēgtajā zonā - teju trīs tūkstošu kvadrātkilometru plašajā teritorijā vēl joprojām ir augsts radiācijas piesārņojums.

Foto: Černobiļas suņi 

2019. gadā īpašu popularitāti guva telekompānijas HBO seriāls par Černobiļas katastrofu. Pēc tā Černobiļa piedzīvoja pēdējos gados lielāko tūristu pieplūdumu - turp slavas dēļ devās arī populāri influenceri

» Seriāli, šņabis un influenceri. Černobiļas kults

Amerikāņu dokumentālo filmu režisors Drū Skanlons devās iemūžināt šos dzīvniekus filmā "Černobiļas kucēni" - ekspedīcijas laikā viņš sastapis vairumu no, kā tiek lēsts, apmēram 900 klaiņojošajiem suņiem.

Klaiņojošie suņi ir daļa no dzīvnieku populācijas atjaunošanas operācijas šajā zonā, kur nedzīvo gandrīz neviens cilvēks.

Pēdējās desmitgadēs slēgto teritoriju arī sākuši apdzīvot savvaļas dzīvnieki, piemēram, vilki, aļņi un mežacūkas.

Lai teritoriju atkal varētu apdzīvot cilvēki, jānogaida vēl vismaz 20 tūkstošus gadu.

» Foto: Savvaļas dzīvnieki, kuri mitinās Černobiļas katastrofas zonā

Tie cilvēki, kuri dodas ekskursijā uz kodolkatastrofas izpostīto Černobiļu, tiek aicināti nemīļot Černobiļas suņus un kucēnus, lai arī cik piemīlīgi tie būtu.

Kucēni pamestajā teritorijā ir ļoti draudzīgi un vēlas apmeklētāju uzmanību un pieskārienus, taču to kažokā ir radioaktīvas daļiņas, kas nopietni kaitē cilvēka veselībai.

Foto: Dogs of Chernobyl

Pašlaik arī tiek vākti ziedojumi Černobiļas suņu aprūpei - piecu gadu programmas ietvaros suņiem tiek nodrošināta medicīniskā aprūpe, tie tiek vakcinēti, čipēti, baroti un, protams, arī samīļoti.

Teritorijā darbojas Tīras nākotnes fonds (Clean Futures Fund), kas rūpējas par to, lai strādnieki Černobiļā nesaslimtu ar trakumsērgu, ko varētu pārnēsāt klaiņojošie suņi un organizācija "Černobiļas suņi" ("Dogs of Chernobyl"), kuras dalībnieki pēta, kā dzīvniekus ietekmē radioaktīvais starojums.

Foto: Dogs of Chernobyl

"Trakumsērga ir bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Vakcinējot klaiņojošos suņus, mēs pasargājam aptuveni 3500 atomelektrostacijas darbiniekus, kuri ar tiem saskaras katru dienu," norāda fonda pārstāve Džūlija Sandersa.

"Ja suņi ir veseli, darbinieki var par tiem parūpēties un nodrošināt suņu labturību. Tas ir svarīgi, jo suņu skaits palielinās, bet to dzīvību apdraud barības un pajumtes trūkums, it īpaši bargās ziemās," stāsta Sandersa.

Dažiem no suņiem tiek piešķirtas īpašas kaklasiksnas, kas aprīkotas ar radiācijas sensoriem un GPS uztvērējiem. Tādā veidā tiek monitorēts starojums dažādos zonas punktos un veidota īpaša radiācijas līmeņu karte.

Foto: Clean Futures Fund

Eksperti norāda, ka pagaidām nav pilnīgi skaidrs, kādu kaitējumu radiācija nodara dzīvnieku veselībai, taču viens ir skaidrs - pēdējo 30 gadu laikā savvaļas dzīvnieku populācija slēgtajā zonā krietni palielinājusies.

Zinātnieki arī nav vienisprātis par to, kā radiācija ietekmē zvērus - dažos pētījumos atklājies augsts kataraktas saslimšanas risks starp savvaļas vilkiem, dažos novērots albīnisms putniem.

Lai palīdzētu organizācijai pildīt tās misiju un parūpēties par Černobiļas suņiem un kucēniem, ziedot līdzekļus vari ŠEIT.

Foto: Černobiļas zvēri

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams