Foto: AP/Scanpix

Pāvests Francisks ir 266. pāvests, Romas katoļu baznīcas galva, kā arī Vatikāna vadītājs. Vai tu zināji, ka Buenosairesā viņš strādājis arī bārā par ārāsviedēju? Šī gada septembrī aprit gads, kopš viņš viesojās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tāpēc, atminoties šo notikumu, portāls "Apollo" apkopoja interesantākos faktus par pavēstu un viņa garderobi.

  • Pāvests Francisks ir dzimis 1936. gada 17. decembrī, Buenosairesā, Argentīnā.
  • Viņš pirmoreiz kļuva par priesteri 1969. gadā, bet par pāvestu - tikai 2013. gadā.
  • Pasaule viņu pazīst kā Francisku, bet viņa īstais vārds ir Horhe Mario Bergoljo. 
  • Pirms kļuva par pāvestu, Franciskam patika dejot tango. 
  • Patiesībā pāvestam ir maģistra grāds ķīmijā.
  • Buenosairesā viņš strādājis arī bārā par ārāsviedēju.
  • Pāvests brīvi runā spāņu, itāļu, latīņu valodā, kā arī var saprasties angļu, vācu, ukraiņu, franču un portugāļu mēlē. 
  • Bībele nav vienīgā grāmata, kurā viņš mēdz "ienirt". Viņš ir izlasījis "Gredzenu pavēlnieku" un citas Dž. R. R. Tolkīna sarakstītās grāmatas.

Pāvesta drānas: kas ietilpst svētākajā tērpā pasaulē?

Protams, ka svētākajā personai pasaulē pienākas arī īpaša garderobe. Sākot no ikdienišķā tērpa līdz svētku drēbēm, un līdz pat pallijam, ko drīkst saņemt tikai vienu reizi mūžā.

Bīskapa sutana ir balts ikdienas tērps. Romas pāvestam sutana ir sārti balta ar baltām pogām. Pāvesta sutanai ir arī apmetnis jeb pelerīne.

Foto: SCANPIX

Šis tērps ir t.s. pāvesta ikdienas apģērbs, ko viņš nēsā visu laiku, kad nenotiek svarīgi liturģiski pasākumi. Šajā sutanā pāvests ēd, dzer tēju, lasa avīzes - dara visu ikdienišķo. Baltais apzīmē ne vien šķīstību, bet arī atšķirības zīmi – pāvests kā vienīgais līderis.

Sutanai tiek apsieta arī balta josta. Līdz pāvestam Franciskam tā tika darināta no zīda, bet mūsdienu pāvests no dārgiem audumiem ir atteicies, priekšroku dodot kokvilnas izstrādājumiem. 

Foto: SCANPIX

Īsais plecu apmetnis jeb mozzetta

Mozzetta ir plecu apmetnis garumā līdz nēsātāja elkoņiem. Lai sutanu atšķirtu no tērpa, ar kuru pāvests vada arī sadzīviskas gaitas, pāvesti, kaut kur izejot, aplika apmetni. Mozzettas mēdz būt dažādas – vasarā tā tiek darināta no sarkana atlasa jeb satīna, ziemā no sarkana samta ar baltu kažokādas apdari. Nereti apmetnim ir arī ziemas kapuce. Tāpat liturģisko pasākumu laikā tās atšķiras. Mozzeta kā apģērba simbolika ir nesaraujami saistīta ar pāvesta spēcīgo varu un liecina par viņa suverenitāti pār Katoļu baznīcu.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Pāvests Francisks ir atteicies nēsāt šo apģērbu, tā paužot vēlmi neuzsvērt savu varu. Viņš vēlas būt pazemīgs visu priekšā.

Pāvestu Francisku varam redzēt baltā mētelītī, kad viņam vizītes noris vietās, kur ir vēsi laika apstākļi.

Foto: AP/Scanpix

Falda un ornāts - svētku drānas

Viens no pāvesta apģērbiem ir falda - īpašs tērps ar garu apakšmalu. Tērps ir tik garš, ka staigājot nepieciešama palīdzība - tērpa malas nes pāži.

Foto: SCANPIX

Pāvests virs faldas vēl velk ornātu. Ornāts ir Romas Katoļu baznīcas garīdznieku, izņemot diakonus, virsapģērbs, ko lieto, celebrējot svēto misi, kā arī veicot liturģiskas funkcijas, kas saistītas ar svēto misi, un piedaloties dievmaizes svētku procesijā.

Lai uzsvērtu tā valkāšanas nozīmīgumu, tērps lielāko tiesu gatavots no pirmšķirīgiem audumiem: zīda, samta vai brokāta.

Priesteru ornāta auduma krāsa atkarīga no tā, kādā liturģijā jāpiedalās un kādu rangu priesteris ieņem Baznīcas hierarhijā.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Īpašos gadījumos ap pleciem tiek aplikts grezns apmetnis (cappa magna) sarkanā vai baltā krāsā.

Pallijs - pazudusī avs, ko var saņemt tikai vienu reizi mūžā!

Pallijs ir apļveidīga, aptuveni 5 centimetrus plata, balta, no iepriekš iesvētīta jēra vilnas darināta lente.

Interesanti, ka palliji tiek izgatavoti no divu baltu jēru vilnas, kuri katru gadu tiek svētīti Svētās Agneses piemiņas dienā pie viņas kapa vietas Romā, 21. janvārī.

Pallijs simbolizē pazudušo avi, kuru pāvests, arī arhibīskaps metropolīts nes uz saviem pleciem. Palliju rotā seši krustiņi, kas sākotnēji bija sarkanā krāsā, simbolizējot Kristus asinis, bet  mūsdienās  tiek lietoti melni, simbolizējot ticīgos jeb avis Kristus ganāmpulkā. Trijos krustiņos tiek iespraustas naglveida zelta brošas, simbolizējot Kristus ciešanas.

Pallijs parasti tiek aplikts ap pāvesta pleciem un kaklu un valkāts virs ornāta. Romas bīskapi palliju valkāja, sākot ar ceturto gadsimtu.

Palliju arhibīskapiem metropolītiem piešķir pāvests, pallijs var tikt piešķirts tikai vienu reizi mūžā, tāpēc, to pazaudējot, jaunu palliju iegūt nav iespējams.

» Izredzētās personas, kuras, īpaši ģērbušās, drīkst tikties ar pāvestu

Stola

Stola ir viens no Romas katoļu baznīcas liturģisko apģērbu elementiem liturģisku funkciju veikšanai, ko nēsā garīdznieki, kas ir saņēmuši ordinācijas sakramentu. Tā ir grezna lente, ko visbiežāk rotā izšūti krusti vai kāds cits kristīgs simbols.  Pāvesta stolas galus vienmēr rotā viņa ģerbonis. Visbiežāk tā tiek darināta no dārga zīda auduma.

Stolu apliek ap pleciem tā, lai abi tās gali būtu redzami priekšā. Tā nekad nav sasieta. Pirms to uzliek, tā tiek noskūpstīta.

Stolas vēsture aizvijas pat Senajā Romā, to romieši nēsāja virs tunikas. Kristieši savā liturģijā pārņēma jūdu, grieķu un romiešu tradicionālos tērpus, no kuriem viens ir stola, kas liturģijā kalpo par ordinācijas sakramenta īpašu un redzamu simbolu jeb zīmi.

Foto: AFP / Scanpix

Stolas atkarībā no liturģijas ir dažādās krāsās, bet tās visas simbolizē Kristus jūgu.

Foto: Romas pāvesti un viņu cepures

Pāvesta dārglietas un insignijas jeb no kā bīties Sātanam

Tiāra jeb trīskāršais kronis. Lai gan mūsdienās šīs greznais trīskārtīgais kronis stāv goda vietā, senāk to Viņa Svētība nēsāja īpaši svarīgos brīžos, kā, piemēram, pašā pāvesta kronācijas brīdī. Tā ir ovālas formas galvassega ar trīs simboliskām kārtām. Kāds to saista ar pāvesta varu pār trīs sfērām – debesīm, zemi un pazemi, kamēr citi runā, ka tās galvenā doma ir pāvesta ietekme uz trīs pasaules daļām – Āfriku, Āziju un Eiropu.

Ja atsaucamies uz Bībeles stāstu – tad trīs kārtas raksturo baznīcas ciešanas, cīņu un uzvaru.

Foto: SCANPIX

Tiāra, ko visbiežāk izmantoja kronācijas procesijās, bija ap 5 kilogramiem smaga, raksta CNN. Pēdējais pāvests, kurš nēsāja tiāru, bija Pāvils VI – tas notika 1963. gadā.

Pāvesta gredzens – laulība ar baznīcu

Gredzens kā tāds skaitās viena no pāvesta, bīskapa un kardināla simboliski spēcīgākajām ikdienas insignijām (izņemot Lielo Piektdienu, kad gredzens netiek vilkts).

Tas simbolizē uzticību un laulību ar baznīcu, kura tiek noslēgta ordinācijas brīdī, uzvelkot šo zelta gredzenu labās rokas zeltnesī.

Šo mirkli pavada vārdi: "Saņem šo gredzenu, ticības zīmogu un, ietērpts nepārejošā ticībā, sargā nevainīgu Dieva Līgavu, svēto Baznīcu."

Uz zelta gredzena ir attēlots svētais apustulis Pēteris laivā ar tīklu, simbolizējot apustuļus kā "cilvēku zvejniekus", tāpēc to arī citreiz dēvē par zvejnieka gredzenu.

Foto: SCANPIX

Šis gredzens sākotnēji kalpoja gan kā pāvestības simbols, gan kā zīmogs, taču mūsdienās pāvestam ir savs atsevišķs īpašais zīmogs, ar kuru tiek apzīmogoti dokumenti. Katram pāvestam tiek izgatavots jauns gredzens. Gredzenu izgatavo no zelta, uz tā, apkārt attēlam, tiek iegravēts jaunā pāvesta vārds.

Pāvesta ferula un gana zizlis

Ferula jeb pāvesta krusts - zizlis, kura virsotni rotā latīņu krusts ar trīs šķērskokiem. Šāda veida krustu dēvē par pāvesta krustu. Trīs šķērskoki simbolizē pāvesta trejādo uzdevumu. Dažkārt zizli rotā krucifikss - krustā sistā Kristus tēls, vai latīņu krusts.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Gana zizlis simbolizē Labā gana kalpošanu, kuru veic bīskapam uzticētās tautas vidū, rūpējoties par savas draudzes ticību un morāli. Pāvests kā gans ganāmpulkā. 

Pāvesta krūšu krusts

Pāvests nav iedomājams arī bez sava svētā krusta, kas, iestiprināts ķēdītē, karājas uz pāvesta krūtīm tieši sirds rajonā. Šis krusts, kas parasti ir rotāts ar dārgakmeņiem, simbolizē piederību Kristum, pauž paļāvību uz spēku, kuru sniedz Pestītāja krusts.

Liturģijas laikā bīskaps krustu iestiprina zaļā un zelta krāsas auklā, bet ikdienā to nēsā, iestiprinātu ķēdītē. Krusta nēsāšana aizsākās apmēram ap 14. gadsimtu.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Atgādinām, ka pāvests Baltijā viesojās 2018. gadā no 22. septembra līdz 25. septembrim. Uzaicinājumu pāvestam apmeklēt Latviju izteica gan iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad valsti apmeklēja pāvests, bija 1993. gada 8. septembris, kad Latvijā ieradās Jānis Pāvils II. Līdz ar to, 2018. gadā apritēja 25 gadi kipš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā.

Pirms vizītes Baltijas valstīs pāvests Francisks videouzrunā vēlēja Baltijas valstīm veidot taisnīgas un vienotas sabiedrības.

Pāvests atgādināja, ka viņa vizīte sakrīt ar Baltijas valstu neatkarības simtgadi.

"Vēlos pagodināt visus tos, kuru pagātnes upuri ir darījuši iespējamas pašreizējās brīvības. Brīvība, kā zinām, ir dārgums, kas nemitīgi jāglabā un kā neizmērojams mantojums jānodod tālāk jaunajām paaudzēm."

Foto: Pāvests Francisks ierodas Rīgā

"Tumsības, vardarbības un vajāšanu laikos brīvības liesma nenodziest, bet iekvēlina cerību nākotnei, kurā tiks respektēta katram cilvēkam Dieva dotā cieņa un kurā visi jutīsimies aicināti līdzdarboties taisnīgas un brālīgas sabiedrības veidošanā," uzrunā uzsvēris pāvests.

Pāvests Francisks uzsvēris, ka šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga solidaritāte un kalpošana kopējam labumam.

"Novēlu, lai mana vizīte kļūtu par iedrošinājuma avotu visiem labas gribas cilvēkiem, kuri (...) strādā, lai atvieglotu ciešanas brāļiem un māsām, kas dzīvo trūkumā, un lai visos līmeņos veicinātu vienotību un harmoniju sabiedrībā," aicina pāvests.

"Lai arī nāku kā katoliskās baznīcas gans, vēlos apskaut visus un sniegt miera, labas gribas un nākotnes cerības vēsti," teikts pāvesta uzrunā, "visiem jums apliecinu savu tuvību lūgšanās, un sūtu savu svētību. (...) Lai Dievs jūs svētī!"

Foto: Pāvests Francisks tiekas ar bijušo Valsts prezidentu Vējoni

Pašreizējais Romas katoļu baznīcas galva, pāvests Francisks ir visnotaļ pieticīgs, kas attiecas uz viņa automobiļu izvēli, kas nereti ir gluži parastas, veikalā nopērkamas mašīnas. Kad Francisks bija kardināls, viņš nereti pat izmantoja sabiedrisko transportu un, tikai kļūstot par pāvestu, viņš dažkārt izmanto savam statusam atbilstošu transportu. Tomēr tā nav bijis vienmēr.

» Vai Romas pāvests dejo tango un brauc ar "Harley-Davidson" motociklu?

No nēsāšanas uz rokām līdz papamobilim. Ar ko pārvietojas pāvests?

Paralēli karietēm un auto pāvesta transportēšanai līdz pat 1978. gadam tika izmantots pārnēsājams krēsls. Tas bija ārkārtīgi grezns un ērts krēsls ar samta apdari, ko uz saviem pleciem nesa 12 uzticami baznīcas galvas kalpi.

Foto: Wikipedia/Jebulon, CC0

No 1980. gada pāvesta automobiļi ir balti un tos rotā Vatikāna ģerbonis. Automobilis ir aprīkots ar caurspīdīgu nodalījumu, kurā pāvests var sēdēt vai arī stāvēt, lai ticīgie viņu labāk redzētu.

Foto: AFP/SCANPIX

Pēc atentāta mēģinājuma pret Jāni Pāvilu II 1981. gadā caurspīdīgais kupols tika izgatavots no ložu necauršaujama stikla.

Foto: AFP / Scanpix

Jānis Pāvils II par "necienīgu" uzskatīja pāvesta mašīnas dēvēšanu par papamobili. Tai pašā laikā papamobilim nav cita nosaukuma jeb apzīmējuma. ASV prezidenta limuzīnam tāds, piemēram, ir, un tas ir The Beast.

Foto: AP/Scanpix
Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams