
Ilustratīvs attēls.
FOTO: EPA/Scanpix
Sestdien, 28. septembrī, tika pieminēta miera laiku lielākā traģēdija Baltijas jūrā – ir apritējuši 25 gadi kopš prāmja "Estonia" nogrimšanas. Liktenīgajā reisā no Tallinas uz Stokholmu devās arī 29 pasažieri no Latvijas. Izglābās – seši.
1994. gada 28. septembra naktī Ints atradās uz nulles klāja, kas izvietots vēl zem automašīnu novietnes. Saskaņā ar oficiālo versiju tur sākušies traģiskie notikumi.
Tieši virs Inta kajītes atradās vizieris, kurš vētras laikā it kā nolūza. Automašīnu klājā ieplūda milzīgas ūdens masas.
/nginx/o/2019/09/29/12607375t1h384f.jpg)
FOTO: Privātais arhīvs
Sarunā ar portālu TVNET Ints rāda fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar izglābtajiem draugiem. Jūra viņus atdeva dzīvei. Daudzus neatdeva.
Ints atklāj, ka 28. septembri piemin kā otru dzimšanas dienu.
Sākumā kopā ar pārējiem no Latvijas, kuri izglābās, braucām uz jūru. Katru gadu atbrauc draugi, apsveic. Pasēžam, atceramies. Gadiem ejot, aizvien vairāk saprotam, ka galvenā jēga dzīvē ir cilvēki, kas mums apkārt," viņš stāsta.
Ints tās nakts notikumus atceras ļoti skaidri. "Braucu ciemos pie draudzenes, bijām paredzējuši pavadīt pāris dienas Stokholmā." Toreiz Ints Zviedrijā strādājis - auklējis bērnus.
Tā bijusi auksta septembra diena. "Jau kad staigājām pa Tallinu, bija ļoti spēcīgs vējš. Kad kuģis izpeldēja no līča un iegāja atklātā jūrā, vējš pieņēmās spēkā. Sāka šūpot aizvien vairāk un vairāk.
Kad pēc pulksten 23 satumsa, es izgāju uz klāja, vējš pūta tik stipri, ka bija grūti atvērt durvis. Paskatījos pāri bortam, jūra trakoja. Melni, milzīgi viļņi... Pēc tam nogāju lejā uz kajīti, lai dotos pie miera."
Inta kajīte atradās uz 0. klāja kuģa priekšgalā, tieši zem auto klāja, kas izvietots zem ūdens līnijas. "Tas bija pusstundu pirms pusnakts, cilvēki uz kuģa vēl staigāja pa veikaliem, sēdēja restorānos, spēlēja spēļu automātus. Pusnaktī mēs jau bijām jūras vidū, kur vējam vislielākais ieskrējiens.
Tādā vētrā, kas sekoja, kaut arī to nevarētu saukt par ekstrēmu, es nebiju bijis ne pirms, ne pēc prāmja katastrofas," stāsta Ints.
Kajītē vīrietis dzirdējis, kā viļņi sitas pret kuģa korpusu un šī trokšņa dēļ nav spējis iemigt. "Nāca pirmais spēcīgais sitiens ar grūdienu, kas satricināja visu kuģi. Tūlīt pēc tam, pēc kādas pusminūtes, sekoja otrs grūdiens, atskanēja metāliska švīkoņa."
Intam bijusi sajūta, ka kuģis uzskrējis uz klints, jo tā apakša it kā noslīdējusi gar kaut ko lielu. Dažu sekunžu laikā kuģis sasvēries par aptuveni 30 grādiem. Bijis pilnīgi skaidrs, ka noticis kas nopietns.
"Tā kā kuģa priekšgals bija sasvēries uz leju, man bija grūti tikt ārā no gultas. Nepaguvu saģērbties, ātri paķēru kaut kādas drēbes, kas bija pa rokai.
Kad atvēru kajītes durvis, koridorā jau gāzās ūdens," atceras Ints.
Līdz trepēm tikt bijis grūti - nācies iet pa slīpumu, gāzies ūdens un slīdējušas kājas. Pie sevis vīrietis domājis - kurš izdomājis tādu kuģa konstrukciju? Sienas bijušas pilnīgi gludas - nav, kur pieķerties. Starp kajīšu durvju rokturiem - tikai gludas sienas.