30. septembrī notika tiesas sēde ar diviem cīņu suņu īpašniekiem, kuri atstāja suņus vienus dzīvoklī, lai nobadinātu līdz nāvei. Marko nevarēja glābt, Desilda joprojām cīnās ar badināšanas sekām. Latvijas dzīvnieku patversmes prasa prokuratūru iesniegt apelāciju lietā par divu suņu - Desildas un Marko - badināšanu.

30. septembrī ir pasludināts spriedums pret divām personām krimināllietā par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu. Abas personas tika atzītas par vainīgām. Vienam no viņiem piesprieda 250 stundu piespiedu darba, otram - 120 stundu piespiedu darba.

» Pierīgā kādā dzīvoklī atrod suņus, kuri no bada apēduši kaķus

Neapmierināti ar šo tiesas spriedumu ir septiņu Latvijas dzīvnieku patversmju pārstāvji, kuri nosūtījuši atklātu vēstuli prokuratūrai, kurā pieprasa prokuratūru Marko un Desildas lietā nekavējoties sniegt apelāciju, lūgt pieaicināt lieciniekus, lai ļautu tiesai izprast nodarījuma smagumu un pieņemt atbilstošu lēmumu.

"Latvijai beidzot ir jādodas Eiropas virzienā ne tikai vārdos, bet arī darbos- pārņemot Eiropas praksi, kur dzīvnieka dzīvība ir vērtība un neviens nesodīts nedrīkst nodarīt dzīvniekam ciešanas," teikts vēstulē prokuratūrai.

"Mežavairogi" vadītāja Priede stāstīja, ka 2019. gada 19. februārī dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" no Ropažu novada nonāca divi nobadināti suņi- Desillda un Marko. Marko glābt neizdevās, Desillda vēl joprojām cīnās ar badināšanas sekām.

Viņa stāstīja, ka abi suņi bija reģistrēti Lauksaimniecības Datu centrā- dzīvnieku īpašniece zināma, arī turētāji tika noskaidroti nekavējoties. Turētāji atzina savu vainu suņu badināšanā. Šā gadā 30. septembrī norisinājās tiesa, kur abiem vainīgajiem tika piespriests sods - piespiedu darbs.

Priede uzsvēra, ka uz tiesu netika aicināti liecinieki - ārstējošie veterinārārsti, patversmes dzīvnieku ķērājs, kurš pirmais apskatīja nobadinātos suņus, pašvaldības policisti, kuri pirmie ieradās notikuma vietā. 

"Divi pieauguši cilvēki apzināti atstāja sev uzticētos suņus bez ēdiena un ūdens. Februārī notikums izraisīja milzīgu ažiotāžu - nebija mediju, kuri par to neziņotu. Taču septembrī visi par to jau ir aizmirsuši un līdz ar to lietas izskatīšana norisinājās klusi un nemanāmi," sacīja Priede.

Vēstulē prokuratūrai patversmju vadītāji skaidro, ka Latvijas dzīvnieku patversmēs ik gadu nonāk vairāk nekā 10 000 dzīvnieku. "Sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem ir kardināli atšķirīga- sākot ar fermas dzīvnieku brīvlaišanu, beidzot ar mājdzīvnieku nogalināšanu dzīvus sadedzinot krāsnī. Patversmju darbinieki ir tie, kuri ik dienas saskaras ar vardarbības upuriem, raksta iesniegumus policijā, kuri nereti paliek bez virzības. Mums ir apnicis stāstīt sabiedrībai, ka pret dzīvniekiem ir jāizturas ar cieņu, kamēr policija, prokuratūra, tiesa vardarbības gadījumus pret dzīvniekiem neuztver par īstu vardarbību!

Mūsu darbs ir bezjēdzīgs, kamēr varas instances tik nenopietni izturas pret dzīvnieku ciešanām," norādīts vēstulē.

Patversmju vadītāji ir neizpratnē par to, ka Latvijas likumi paredz gana bargus sodus par dzīvnieku nonāvēšanu, atstāšanu bez aprūpes, pamešanu, bet tiek piemēroti vismaigākie un saudzīgākie sodi. Tas rada pārkāpējos nesodāmības sajūtu, jo patversmju darbinieki pēc savas ilggadējās pieredzes zina, ka šie cilvēki nemainās ne pēc naudas sodiem, ne sabiedriskā darba stundām. Ja dzīvnieka apzināta nogalināšana īpaši mokošā veidā - nobadinot, nav sodāma ar cietumsodu, tad kādi nodarījumi pret dzīvnieku ir sodāmi ar tik bargu sodu, vēstulē vaicā patversmju vadītāji.

Vēstuli prokuratūrai parakstījuši dzīvnieku patversmes "Mežavairogi", Ogres dzīvnieku patversmes "Ogres ķepas", Daugavpils dzīvnieku patversme SIA "Labiekārtošana D", Rēzeknes dzīvnieku patversme, Valkas dzīvnieku patversme, Alojas dzīvnieku patversme biedrība "Dzīvnieku atbalsts", Valmieras dzīvnieku patversme.

Arī Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore norāda, ka Latvijā dzīvnieku aizsardzības jomā ir izveidota laba likumu bāze, bet iecietība pret dzīvnieku spīdzinātājiem un bezatbildīgajiem saimniekiem traucē Latvijai pievienoties civilizēto valstu pulkam.

"Šis nebūs pārmetums tiesnešiem, bet atgādinājums, ka 21. gadsimts iezīmē vajadzību pēc svaiga redzējuma tiesu sistēmā. Ja par dzīvnieka spīdzināšanu un nogalināšanu piemēro zemākos iespējamos sodus laikā, kad likumdevējs ir paredzējis pat brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem, tas ir bīstams signāls, ka dzīvībai nav vērtības", tā LVB priekšsēdētāja Māra Viduža.

Tiesai droši vien ir savi motīvi, kāpēc tā ir bijusi tik iecietīga savā spriedumā un nav liegusi vainīgajiem pat turpmāk turēt suņus, tomēr fakts, ka pēc nieka divu nedēļu piespiedu darba notiesātās personas atkal varētu iegādāties suni un rīkoties ar viņu ne mazāk bezatbildīgi, kā ar Marko un Dessildu, rada sabiedrībā satraukumu, ka dzīvnieki Latvijā netiek pienācīgi pasargāti no bezatbildīgām un vardarbīgām personām, uzsvēra LVB.

Foto: Badā turētā sunene Desilda

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams