Foto: Mārtiņš Otto, TVNET

Baltijas jūras viļņi un vējš ir nepielūdzami un ik dienu posta Latvijas piekrasti - atkal nobrucis liels gabals stāvraksta Labragciemā pie Jūrkalnes. Tāpat arī Bolderājas pludmalē vērojamas novilktas dzeltenās lentes un "apgrauzti" krasti. Ieskaties foto!

Foto: Jūra paņēmusi daļu Bolderājas pludmales

Portāls "Apollo" jau vēstīja, ka krasta erozija jeb stāvkrasta nobrukumi Jūrkalnes pusē jau kļuvuši par ikdienišķu parādību - te, atkarībā no laikapstākļiem, jūra apēd lielākus vai mazākus zemes gabalus. Taču kopumā pēdējo trīs gadu laikā Labragā, jūra aizskalojusi jau 20 metrus krasta līnijas.

Jūrkalnes stāvkrasts ir viena no gleznainākajām jūras piekrastēm Latvijā - unikālā ainava  mijas ar neskartu pludmali. Šobrīd gan tas izskatās draudīgs - nobrucinātajā kāpā priedes izrautas ar visām saknēm, dažas ierautas jūrā, citas vēl karājas pusratā. Sen iemītā pastaigu taka pēkšņi apraujas - tālākais tās posms ir nobrucis.

Foto: Stāvkrasta nogruvumi Jūrkalnē

Kā stāsta vietējais iedzīvotājs Ingus Antanovičs, kopš rudens sākuma Labragā bijuši jau četri nobrukumi, pēdējais no tiem Jaungada naktī.

"Kokos iepūš, kustina arī saknes, un tās atradās pašā krasta malā. Nu norāva riktīgi vienu lielu gabalu ar krastu lejā. Šis platumā ir apmēram metri 15-20. Uz iekšzemi, 5-6 metri izskatās," minējis vīrietis.

Antonovičs saimnieko viesu namā “Imantas”, kas atrodas vien 200 metru attālumā no krasta. Pretēji tam, kā varētu šķist, viņš par jūras tuvošanos īpašumam diži galvu nelauza, sakot, līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

"Nē, par to uztraukuma tiešām nav. Kas attiecas uz biznesu, es domāju, ka visiem vietējiem uzņēmējiem šis brīdis, kad te brauc cilvēki, un tiešām brauc daudz un skatās, un iet krogos ēst, es pat teiktu, ka, tā kā mazliet uzlabojas visa tā situācija. Nu, protams, ir savu izdevumi, trepes ir atkal jāatjauno. Pēdējā laikā mēs to darām katru rudeni un pavasari," norāda vietējais iedzīvotājs.

Jūrkalnieši vēl atceras laikus, kad zeme stiepusies tālu iekšā jūrā, tur bijuši mazdārziņi:

"Par to, ka audzējuši kāpostus un kartupeļus kaut kur tu, to vecie cilvēki, protams, stāsta! Pārskatot vecās kartes, tad jūrā sen ir ķieģeļu ceplis, kas te netālu tālāk bija, bet tas viss ir iekšā jūrā sen. Karte ir 1865. gada – pa šo laiku kaut kur 100 līdz 150 metru ir zaudēti."

Ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis norāda, ka krasta eroziju lielākoties izraisa cilvēka darbība, piemēram, ostu izveidošana. Taču ir vietas, kā Jūrkalne, kur cilvēks nav vainojams šajā dabas procesā, lai gan - klimata pārmaiņu dēļ ziemas kļūst siltākas, un jūrā neizveidojas ledus krāvumi, kas citkārt krastu pasargā no spēcīgajiem viļņiem.

"Šī te erozija nenotiek visur vienādā apjomā. Ja kādā vietā, piemēram, pie Rīgas krasta arī paskalo, tad tas pēc tam atjaunojas, ja tā var teikt - sadzīst. Bet ir tādas vietas Latvijā, kur šīs te atjaunošanās nenotiek, un tas krasts katrā vētrā mazliet atkāpjas arvien tālāk," saka pētnieks.

"Mūsu planēta deg, un, jo ilgāk vilcināmies, jo grūtāk būs izglābties." ANO klimata konferences dalībnieki nespēj vienotiesMadridē notiekošā ANO klimata konference, kurai būtu bijis jābeidzas jau piektdien, 13. decembrī, ievilkusies garumā, dalībniekiem...www.apollo.lv

Lapinskis norāda, lai arī krasta līniju tehniski ir iespējams nostiprināt, tas prasītu ne vien milzu līdzekļus, bet, galu galā, izrādītos bezjēdzīgi: "Ja kaut kādā vietā sāk veikt šo krasta nostiprināšanu aktīvi, pirmkārt, tas ir resursu patēriņš, otrkārt, bieži vien šī erozijas problēma ar to netiek atrisināta, bet pārcelta uz kādu blakus krasta posmu. Tātad šī krasta erozija notiks kādā citā vietā stiprāk, tāpēc ka tā nenotiek vairs konkrētajā nostiprinātājā posmā."

Arī citas valstis, kas saskaras ar jūras spēku, no krasta stiprināšanas atturoties, ja vien apdraudētajos posmos nav kaut kas ļoti vērtīgs – kultūrvēsturisks – paglābjams no ieskalošanas jūrā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams