Место убийства на льду Чудского озера: два застреленных из пистолета Макарова заезжих рыбака навлекли на себя гнев старожилов, так как разоряли их сети. Но стало ли это причиной убийства, и кто был убийцей?

FOTO: Фото: из материалов дела

2002. gadā uz aizsalušā Peipusa ezera tika atrasti divi miruši zvejnieki. Izmeklēšanas gaitā atklājies, ka, visticamāk, kāds cits makšķernieks atriebies saviem kolēģiem un veicis linča tiesu. Nozieguma izmeklēšanas gaitu atklāj laikraksts "Postimees".

2002. gada 7. martā pulksten 10.10 Austrumviru apriņķa policijas iecirknis saņēma briesmīgu ziņu: uz aizsalušā Peipusa ezera aptuveni 4,3 kilometru attālumā no krasta, bez dzīvības pazīmēm guļ divi zvejnieki - 35 gadus vecais Genādijs un 50 gadus vecais Vjačeslavs.

Abi tika sašauti pakausī. Šie kontrolšāvieni, iespējams, tika izdarīti pēc tam, kad abi vīrieši krampjos locījās uz ledus, kad tika saņēmuši katrs pa lodei vēderā.

Tiesu medicīnas eksperti uz aizsalušā ezera atrada sešas tukšas patronas no Makarova markas ieroča un vienu lodi. Motorizētās kamanas "Buran", kurās vīrieši pārvietojās pa ledu, nav interesējušas slepkavu, tāpēc versija, ka slaktiņa motīvs bijusi zādzība, tika apšaubīta jau pašā sākumā.

Laiks, kas pagāja no slepkavības brīža līdz līķu atrašanai, nepalīdzēja operatīvajiem darbiniekiem atrast pierādījumus. Par nozieguma vietā atrastām pēdām nevarēja būt ne runas, jo ezera virsmu klāja vairāku centimetru atkusuša ledus slānis. Tāpēc varēja tikai minēt, no kuras puses slepkava varēja parādīties, kurp viņš devies vēlāk un ar ko pārvietojies.

Eksperti noskaidroja, ka slepkavība, iespējams, tika izdarīta 6. martā. Tajā rītā vīrieši devās uz Peipusa ezeru, bet līdz vakaram viņi vairs neatgriezās krastā. Sākumā šī bija vienīgā drošā informācija, kas bija policijas rīcībā.

Asiņainais slaktiņš uz ledus piespieda policiju mobilizēt visus spēkus. Nogalinātie nebija no vietējiem, abi vīrieši ieradušies nesen un īrējuši istabu vienā no vietējām mājām. Acīmredzot, slepkavībai vajadzēja izskatīties pēc "zvejnieku iekšējas izrēķināšanās".

Tika pratināti ievērojams skaits vietējo iedzīvotāju, kas nodarbojās ar makšķerēšanu. Nopratināšanas laikā kļuva skaidrs, ka vietējie zvejnieki ir sašutuši par upuru rīcību, viņi tiek uzskatīti par nerakstītu noteikumu pārkāpējiem - viņi sabojājuši konkurentu tīklus.

Notikums uz ezera nebija pirmais uzbrukums klaiņojošajiem zvejniekiem: dažus mēnešus pirms slepkavības, 2001. gada pēdējā dienā, kāds atriebības mākts vīrietis nozaga viņu zvejas tīklus, un 2002. gada janvārī tika pārdurtas Genādija baltā mikroautobusa riepas.

Pārmeklējot zvejnieku pagaidu mājokli, izrādījās, ka pazudusi mirušajam piederošais elektriskais ledus urbis un tik reta lieta kā "Garmin" navigators. Iespējams, slepkavības dienā upuri ņēma līdzi šos priekšmetus, un slepkava tos piesavinājās. Tas bija vēl viens apstiprinājums tam, ka slepkavnieks arī bijis zvejnieks.

Bet kurš tieši? Izmeklētājiem pirms šī jautājuma bija jāatrisina neskaitāmas citas mīklas. Nopratināšanas laikā visi zvejnieki uzstāja, ka viņi nav iesaistīti incidentā. Kriminālpolicija nolēma nosūtīt visas rajonā reģistrētās Makarova markas pistoles pārbaudei. Ekspertīze vairākiem desmitiem ieroču, kas piederēja "Aizsardzības līgas" vienības dalībniekiem, apstiprināja, ka zvejnieki ar šiem ieročiem netika nonāvēti.

Izmeklēšana nonāca strupceļā. Tomēr pēc vairāku nedēļu smaga darba viņiem beidzot izdevās atrast pirmo liecinieku, kurš piekrita kaut ko pastāstīt ar nosacījumu, ka paliek anonīms.

FOTO: No izmeklēšanas materiāliem.

Liecinieks minēja, ka, cik viņš zinājis, nogalinātajiem piederējis sazāģēts šaujamierocis. Vai vīriešiem tas bija līdzi traģēdijas dienā, un kas varētu notikt ar šo ieroci? Un vai tāds vispār pastāvēja? Tas nekad netika noskaidrots.

Anonīmais liecinieks pastāstīja arī to, ka Rannapungerjas pilsētā vietējie nav varējuši ciest noslepkavotos zvejniekus, un vienam pat tika piešķirts segvārds - Očko. Mirušie apsūdzēja citus zvejniekus par braukāšanos ar sniega motocikliem pa ledu, sakot, ka drīz atbrauks zivju aizsardzības inspektors, un Očko ar savu biedru bija spiesti ātri slēpt nelikumīgi izvilktos zvejas tīklus.

Divarpus mēnešus pēc asiņainās izrēķināšanās detektīviem šķita, ka viņi beidzot ir nokļuvuši uz slepkavas - vietējā bezdarbnieka, kurš iztiku pelnījis tikai ar makšķerēšanu -  pēdām. Policija saņēma informāciju, ka viens no vietējiem iedzīvotājiem tieši šai personai jautāja, kāpēc viņš nogalinājis Očko un viņa draugu.

Tas bija ļoti nekonkrēts pavediens, bet tomēr labāks par neko. 27. maijā vīrietim tika izvirzītas apsūdzības par slepkavību, bet dienu vēlāk kļuva skaidrs, ka vīrietis ir nevainīgs.

Turpmākie mēneši izmeklēšanā nesniedza neko jaunu. 2002. gada 11. septembrī prokurors apturēja izmeklēšanu, gaidot jaunu informāciju. Trīs gadus vēlāk, 2005. gada 18. jūlijā, pierādījumu trūkuma dēļ tika nolemts krimināllietu izbeigt. "Aizsardzības līgas" ieroču pārbaudei iztērētās 12 740 kronas tika norakstītas kā valdības izdevumi. Šķiet, ka stāsts ar to arī beidzās.

FOTO: Foto: No izmeklēšanas arhīva.

Bet pēc pieciem gadiem viss pēkšņi vienā naktī mainījās: policijai beidzot izdevās iegūt pierādījumus, kas varētu viņus vest slepkavai pa pēdām. 2010. gada 21. jūlijā policija saņēma informāciju, ka viens no vietējiem zvejniekiem Rannapungerjā izmanto to pašu "Garmin" navigatoru, kas pirms astoņiem gadiem piederējis nonāvētajam zvejniekam. Piecas dienas vēlāk policija aizturēja makšķernieku kā aizdomās turamo senajā slepkavībā.

Viņi konfiscēja navigācijas ierīci, kas ārēji atbilda pazudušās ierīces aprakstam. Likās, ka mērķis ir tuvu. Tomēr nogalinātā Genādija brālis uz pazudušā navigatora atrada sērijas numuru, un tas nesakrita ar arestētajam piederošā navigatora numuru.

Dubultslepkavība uz Peipusa ezera vēl aizvien nav atrisināta.