FOTO: Mongkolchon Akesin/Shutterstock

Gaisma pandēmijas galā nu jau šķiet pavisam skaidri saredzama. "Pfizer" vakcīnu pirmo kravu Latvija saņēma pērnā gada nogalē, otrdien, 12. janvārī, saņēmām arī "Moderna" vakcīnas un februārī mums sola arī Oksfordas Universitātes un "AstraZeneca" vakcīnas, kas gan vēl gaida apstiprinājumu no Eiropas Zāļu komisijas. Kā atšķiras visi trīs "ieroči" cīņai pret vīrusu?

Kāpēc Latvijas vakcīnu portfeli pamatā veido vēl neapstiprinātā "AstraZeneca" vakcīna?

Līgums par to piegādi tika noslēgts jau pagājušā gada septembrī - vakcīnu portfeļa izveide ir bijusi piesaistīta Eiropas Savienības lēmumiem. Brīdī, kad Eiropas Komisija slēdza līgumu ar konkrētu ražotāju, katrai dalībvalstij tika dotas piecas dienas, lai izlemtu par sava līguma slēgšanu, preses konferencē skaidroja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane. Pēc viņas teiktā - lēmums bija jāpieņem, nezinot, kura vakcīna Eiropas Savienībā tiks reģistrēta pirmā, raksta oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" uzturētais tiesību aktu skaidrojumu portāls - LV portāls.

Foto: Latvijā piegādātas pirmās Covid-19 vakcīnas

Lēmums tika pieņemts, dalot riskus, vērtējot kompānijas pieredzi, prognozi par pieejamību, lietošanu, cenu un loģistikas īpatnības. Tobrīd nebija zināms, kad šīs vakcīnas vispār būs pieejamas. "AstraZeneca" bija pirmā kompānija, kas deva reālas prognozes par to, cik pieejamas būs tās ražotās vakcīnas, tā Feldmane. Tomēr pirmā Eiropas Zāļu aģentūrā tika reģistrēta "BioNTech/Pfizer" vakcīna, bet otrā – "Moderna".

Foto: Latvija saņēmusi pirmās 1200 "Moderna" vakcīnas pret Covid-19

Visām pretkoronavīrusa vakcīnām nepieciešamas divas devas

"Pfizer/Biontech", "Moderna" un "AstraZeneca" vakcīnas pilnvērtīgu aizsardzību sniedz pēc divu devu saņemšanas. Parasti abām potēm ir 28 dienu intervāls, taču "Pfizer" vakcīnai tas ir īsāks – 21 diena.

Tā kā vīruss vēl ir jauns, tad nav zināms, pēc kāda laika perioda varētu vajadzēt atkārtoti vakcinēties. Tāpat eksperti iesaka to darīt arī tad, ja ir pārslimots Covid-19.

 

Vakcīnas, kas neiejaucas cilvēka DNS un ir viegli uzglabājamas

"BioNTech/Pfizer" ražotā vakcīna "Comirnaty", kā arī "Moderna" izstrādātā vakcīna "CureVac" satur nevis aktīvu vīrusu vai tā formu, bet gan tā saukto aktīvo vielu mRNS, kura tiek sintētiski izstrādāta laboratorijā, raksta ziņu aģentūra "Sky News".

Šī viela pēc injicēšanas ķermenī informē nelielu daļu cilvēka šūnu, lai tās varētu pašas izveidot nekaitīgu s-proteīnu. Kad organisms saskaras ar Covid-19 vīrusu, tas spēj vīrusu atpazīt un neitralizēt. Tāpat mRNS vakcīnas neiejaucas cilvēka DNS un nerada tajā izmaiņas. Aktīvā viela mRNS nesaglabājas organismā un pēc vakcinācijas sadalās.

Lai gan šīs vakcīnas var saražot daudz ātrāk nekā tradicionālās vakcīnas, tomēr to lielākais mīnuss ir pieejamība, jo tās jāuzglabā ļoti zemā temperatūrā. Piemēram, "BioNTech/Pfizer" vakcīna jāglabā temperatūrā no –60 °C līdz –80 °C. Tātad nepieciešamas speciālas saldētavas, kurās var transportēt un uzglabāt vakcīnu. Latvijā šobrīd nav iespēju ar šīm vakcīnām nodrošināt vakcināciju visā valstī, preses konferencē skaidroja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, raksta LV portāls.

Otrs vakcīnas tips ir adenovīrusu vakcīna, kas ir Oksfordas Universitātes un "AstraZeneca" izstrādātā vakcīna, kas veidota jau pēc citu pašreiz Eiropas Savienībā reģistrētu vakcīnu tipa. Adenovīrusi tiek izmantoti arī zālēs, lai nogādātu gēnus šūnas iekšpusē, piemēram, ģenētisku slimību ārstēšanai, skaidro SPKC.

"AstraZeneca" un Oksfordas Universitātes izstrādātajā vakcīnā izmantots šimpanzes adenovīruss. Tas ir līdzīgs vīrusam, kurš cilvēkiem izraisa saaukstēšanos, taču tajā ir veiktas divas būtiskas izmaiņas: tas nevar vairoties, un tā genomā ietvertas ģenētiskās instrukcijas pīķa proteīna veidošanai, ko SARS-CoV-2 izmanto cilvēku šūnu inficēšanai. Šis adenovīruss neizraisa saslimšanu cilvēkiem, skaidro SPKC.

Līdz ar to šādas vakcīnas ir ilgstoši pētītas un izmantotas, tās ir viegli ražot un transportēt, kā arī tās var uzglabāt ledusskapja temperatūrā (no 2 līdz 8 grādiem pēc Celsija). "AstraZeneca" vakcīnu šādā temperatūrā var glabāt līdz pat pusgadam.

Latvijas eksperti gan norāda uz to, ka atšķirībā no citām vakcīnām tieši "AstraZeneca" ir vienīgā, kas pagaidām veic klīniskos pētījumus, lai pierādītu, ka tās radītā vakcīna var veicināt pūļa imunitāti, raksta LV portāls.

Vakcīnu blakusparādības

Jebkuras vakcīnas, ieskaitot arī pret Covid-19, saņemšana var izraisīt kādas blakusparādības. Neatkarīgi no cilvēka vecuma vai fiziskā stāvokļa var būt lokālas sāpes injekcijas vietā, apsārtums, pietūkums.

Šādas reakcijas biežāk parādās pāris stundu laikā un norit viegli. Retākos gadījumos var parādīties arī vispārējie simptomi – drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvas sāpes, slikta dūša, vemšana.

Šie simptomi parasti izzūd vienas līdz trīs dienu laikā. Vēl jāņem vērā, vai pacientam nav alerģija pret kādu vakcīnas sastāvdaļu, bet tas jau tiek noskaidrots sarunā ar ģimenes ārstu.

Kā skaidro Latvijas Zāļu aģentūra, lai vakcinētu lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, nepieciešams aptuveni viens gads. Svarīgi uzsvērt: iespējams, ka cilvēks arī pēc vakcinācijas var inficēties un pārnēsāt vīrusu, lai arī pats nesaslimst, tāpēc, kamēr tiek vakcinēti iedzīvotāji, visiem joprojām ir jāievēro epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Foto: Stradiņa slimnīcā mediķi tiek vakcinēti pret Covid-19

Kā atšķiras izmaksas?

Katras vakcīnas izmaksas ir ļoti atšķirīgas. "Moderna" vakcīna ir pati dārgākā, vasarā tai tika noteikta vērtība 38 dolāri (aptuveni 31 eiro) par vienu devu, kas ir ievērojami dārgāk par "Pfizer/BionTech" - viena vakcīna izmaksā 20 dolārus (aptuveni 16 eiro), raksta "Sky News".

Oksfordas jeb "AstraZeneca" vakcīna ir ievērojami lētāka, un uzņēmums apgalvo, ka valdībai tā maksās "tikpat, cik tase kafijas". "AstraZeneca" paziņoja, ka vakcīna netiks pārdota, lai gūtu peļņu, tāpēc tā būs pieejama visām valstīm neatkarīgi no to ekonomiskā stāvokļa. Turpretim "Moderna" ir ieinteresēta gūt peļņu un "Pfizer" pētnieki ir pārliecināti, ka nestrādās ar peļņu, kamēr turpināsies pandēmija.

Salīdzinot "Moderna" vakcīnu, kurā mRNS daudzums ir ap 100 mikrogramiem, ar "Pfizer/BionTech" vakcīnu, kurā ir 30 mikrogrami mRNS, pēdējo var ražot lielākos apjomos un par salīdzinoši zemākām izmaksām, ziņu aģentūrai "Sky News" norādīja Londonas Imperiālās koledžas "Future Vaccines" ražošanas centra pētnieks Dr. Zoltans Kiss.

Taču transportēšanas un uzglabāšanas problēmas "Pfizer/BionTech" vakcīnām līdzsvaro sākotnējo priekšrocību. "Tāpēc "Moderna" vakcīnu pret Covid-19 var izplatīt ievērojami vienkāršāk un par zemākām izmaksām," viņš teica.

Otrdien, 12. janvārī, Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) atklāja, ka nākamo "Moderna" kravu 2000 devu apmērā plānots saņemt 25. janvārī, tomēr, vadoties pēc deputāta komisijai sniegtās informācijas, šī piegāde vēl nav apstiprināta.

Arī tālākā 5000 "Moderna" vakcīnu piegāde pagaidām nav apstiprināta, tomēr to paredzēts saņemt 8. februārī. Tikmēr februāra otrajā pusē - 22. februārī - plānots saņemt 16 000 "Moderna" devu. Arī šī piegāde vēl nav apstiprināta.

Savukārt "AstraZeneca" vakcīnu, kas vēl nav apstiprināta lietošanai Eiropas Savienībā, paredzēts saņemt februārī. Ja reģistrācija noslēgsies janvārī, kā to paredz VM, tad jau gada otrajā mēnesī būtu iespējams saņemt 127 187 šīs vakcīnas devu.

Latvija līdz šim saņēmusi kopumā 31 455 vakcīnu devu - 30 255 farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas un 1200 "Moderna" vakcīnu devas.

 

Video: Eksperti informē par Covid-19 vakcināciju un vakcīnu reģistrēšanu

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO