/nginx/o/2021/03/22/13690414t1h73f5.jpg)
FOTO: Jānis Škapars/TVNET
Plašu rezonansi sabiedrībā ieguvušas Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" ziņas par sliktajiem darba apstākļiem Valsts policijā (VP) un izmeklētāju nesamērīgi lielo slodzi. Portāls "Apollo.lv" devās pie Rīgas reģiona pārvaldes Latgales iecirkņa krimināllietu izmeklētājiem, lai noskaidrotu, kāda ir aktuālā situācija.
VP Rīgas reģiona pārvaldes Latgales iecirkņa kriminālnodaļas vecākā inspektore Olga Vasiļjeva intervijā portālam "Apollo.lv" pastāstīja par to, kā kļuva par izmeklētāju, darba apstākļiem, ģimenes atbalstu un kopējo ainu.
Vasiļjeva ikdienā strādā ar smagiem un sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret cilvēka dzīvību, veselību un dzimumneaizskaramību.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET
"Iepriekš aptuveni nepilnus divus gadus, kamēr mācījos, strādāju Dzelzceļa policijas pārvaldē, kuru, ja pareizi atminos, 2009. gadā likvidēja. Tur es strādāju kā brīvlīguma darbinieks - sekretariātā, arhīvā un ar administratīvajiem protokoliem," stāsta izmeklētāja.
Pēc tam, kad Dzelzceļa policijas pārvalde tika likvidēta, Olga nolēma pilnvērtīgi turpināt mācības.
Sākotnēji Olga nemaz neplānoja kļūt par izmeklētāju, bet gan par kinologu. "Sākumā biju ļoti tramīga, jo šķita, ka būs ļoti sarežģīti - pieļausi vienu kļūdu un pats nonāksi cietumā. Man nebija izpratnes, ko policijā dara un kā notiek visi procesi."
"Pieteicos kinologos, taču tur nebija brīvu vietu. Man teica, ka būs kāds laiks jāgaida, tāpēc ieteica strādāt Latgales iecirknī.
Pēc kāda laika Vasiļjeva sapratusi, ka darbs kriminālpolicijā neesot nemaz tik "briesmīgs". Ir pagājuši jau deviņi gadi kopš Olga sāka strādāt par izmeklētāju Latgales iecirknī.
"Sākumā biju pavisam parasts izmeklētājs, kā jau jaunais darbinieks. Pēc tam darbojos ar "tumšajiem procesiem", kuros nav cilvēku, bet, laikam ejot, kļuvu par vecāko inspektoru," stāsta Olga.
Viņa piebilst, ka liela loma bijusi arī kolēģiem, kuri viņai palīdzējuši izprast lietu kārtību.
"Pie izmeklētājas darba jau esmu ļoti pieradusi, tāpēc arī sirds vairs nesāp par to, ka neizdevās kļūt par kinologu. Lai cik grūti arī nebūtu, es jau šeit esmu ielaidusi savas "saknes"," stāsta izmeklētāja.
Slodze un process
Olga atklāj, ka pagaidām viņai ir jāšķetina aptuveni 500 krimināllietas, taču viņa arī norāda, ka šis skaitlis ir mainīgs.
"Uz darbu mēdzu nākt arī sestdienās, lai izbeigtu vai nodotu vajāšanai konkrētas krimināllietas, jo darbadienās tam vienkārši pietrūkst laika. Galu galā cilvēki tomēr arī gaida iznākumu. Pašai arī nepatīk, ka uz galda sāk krāties papīru kaudzes," stāsta izmeklētāja Vasiļjeva.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET
Darba procesi esot atkarīgi no tā, kādas ir dežūras. "Ja ir noticis kāds noziegums un man tajā dienā ir dežūra, tad mani, protams, sauc uz darbu jebkurā diennakts laikā."
"Pēc tam aplūkojam visu un saucam ekspertus, taisām kratīšanas, veicam aizturēšanas un nopratināšanas," atklāj izmeklētāja.
Gadījumā, ja Olgai nav dežūra, tad uz notikuma vietu dodas cits izmeklētājs, kurš pēc tam lietu novirza viņai. "Principā es lietu saņemu jau kaut kādā stadijā un mans pienākums ir to atšķetināt."