FOTO: Paula Čurkste/LETA

Latvijā pašvaldību vēlēšanās šogad piedalījušies 34 procenti balsstiesīgo, kas ir līdz šim zemākā aktivitāte pašvaldību vēlēšanās. Piedāvājam iepazīties ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopoto informāciju.

Foto: Pašvaldību vēlēšanas

Augšdaugavas novadā visvairāk balsu ieguvusi "Daugavpils novada partija"

Arvīds Kucins

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Jaunizveidotajā Augšdaugavas novadā visvairāk balsu jeb kopumā 43,82% ieguvusi "Daugavpils novada partija".

Visvairāk balsu no šī saraksta saņēma līdzšinējais Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins un Daugavpils novada domes deputāts Aleksejs Mackevičs. Tāpat saraksta augšgalā ir līdzšinējā Daugavpils novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis un novada deputāte Regīna Tamane.

Tikmēr 21,37% balsu šajā novadā saņēmusi "Latgales partija", 17,69% - "Latvijas Zemnieku savienība", 12,08% - "Saskaņa" un 3,88% - Jaunās konservatīvās partijas, partijas "Latvijas Reģionu Apvienība", un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" apkopotais sarakts.

Ventspils novadā lielāko atbalstu guvusi Latvijas Zemnieku savienība

Šī gada pašvaldību vēlēšanās Ventspils novadā lielāko atbalstu guvusi Latvijas Zemnieku savienība, par kuru balsoja 1168 no 8876 iedzīvotājiem jeb 39,75% balsstiesīgo.

Latvijas Zemnieku savienības saraksta pirmie trīs līderi ir Aivars Mucenieks, Guntis Mačtams un Gundega Mertena.

Kopumā Ventspils novadā kandidēja trīs politiskie spēki, un attiecīgi otro vietu ieņem Latvijas Reģionu apvienība. Šī spēka pirmie trīs saraksta līderi ir Dace Vašuka, Māris Dadzis un Ints Apsītis.

Savukārt par Nacionālo apvienību Ventspils novadā balsojuši 26,17% jeb 2940 iedzīvotāji, kur pirmās trīs saraksta pozīcijas ieņem Andis Zariņš, Raitis Krūmiņš un Gaidis Bože.

Kopumā Ventspils novadā reģistrēti 8876 balsstiesīgie, no kuriem vēlēt devās 2940 jeb 33,12% vēlētāju.

Šogad pašvaldību vēlēšanas Ventspils pilsētā un Ventspils novadā notika atsevišķi sakarā ar izmaiņām, ko viesa Administratīvi teritoriālā reforma. Iepriekšējās vēlēšanās kopīgajā Ventspils novadā lielāko atbalstu guva Zaļo un zemnieku savienība, kuru atbalstīja 51,51% iedzīvotāju.

Valkas novadā uzvarējis līdzšinējais pašvaldības vadītājs Krauklis

Vents Armands Krauklis

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Valkas novadā pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis līdzšinējais pašvaldības vadītāja Venta Armanda Kraukļa pārstāvētais Vidzemes partijas un "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts.

Vidzemes partijas un "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts saņēmis 1314 vēlētāju balsis jeb 53,13% no nobalsojušo kopskaita.

Tāpat jaunajā novada domē iekļuvis "Jaunās Vienotības" un Latvijas Zemnieku savienības apvienotais saraksts, par kuru nobalsojuši 790 vēlētāji jeb 31,95%.

Arī trešais novada domes vēlēšanās startējušais saraksts - Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - iekļuvis domē, jo par to nobalsojuši 325 vēlētāji jeb 13,14%.

Kopumā Valkas novadā vēlēšanās piedalījās 2474 vēlētāji jeb 37,83% no 6540 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Alūksnes novadā uzvar ZZS un "Jaunā Vienotība"

Alūksnes novadā pašvaldību vēlēšanās ar gandrīz vienādu rezultātu uzvarējusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā Vienotība".

Pirmo vietu ieguvusi līdzšinējā domes priekšsēdētāja Artura Dukuļa pārstāvētā ZZS, par kuru nobalsojuši 1034 vēlētāji jeb 23,33% no nobalsojušo kopskaita.

Savukārt otro vietu ieguvusi līdzšinēja domes priekšsēdētāja vietnieka Dzintara Adlera pārstāvētā "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsojuši 1022 vēlētāji jeb 23,05%.

Jaunajā novada domē iekļuvuši visi seši pašvaldību vēlēšanās startējušie saraksti.

Trešajā vietā ierindojās Jaunā konservatīvā partija, par kuru nobalsojuši 943 vēlētāji jeb 21,27%. Ceturtajā vietā ierindojās Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru balsojuši 587 vēlētāji jeb 13,24%.

Piektajā vietā ierindojās Vidzemes partijas un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts, par kuru balsojuši 467 vēlētāji jeb 10,53%. Sestajā vietā ir partija "Latvijas attīstībai", par kuru nobalsojis 321 vēlētājs jeb 7,24%.

Kopumā Alūksnes novadā nobalsojuši 4437 vēlētāji jeb 36,2% no 12 256 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Līvānu novadā varu saglabā līdzšinējais mērs Vaivods

FOTO: Ivars Soikāns/LETA

Līvānu novadā visvairāk balsu ieguvis līdzšinējā domes mēra Andra Vaivoda pārstāvētais politiskais spēks "Latvijas attīstībai".

Partija kopumā saņēmusi 60,47% balsu, iegūstot ievērojamu pārsvaru pār pārējiem politiskajiem spēkiem. Visvairāk balsu ieguvis Vaivods, kamēr saraksta augšgalā nonākusi arī Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle un domes deputāte Ināra Kalvāne.

Tikmēr otro lielāko balsu skaitu ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība, par kuru nobalsojuši 16,83% balstiesīgo. "Saskaņa" ieguvusi 11,12% balsu, bet "Latvijas Reģionu apvienība" - 10,60%.

Kā vēstīts, līdzšinējais domes priekšsēdētājs Vaivods un virkne citu deputātu pirms šīm pašvaldību vēlēšanām pievienojās "Latvijas attīstības" sarakstam, pametot Zaļo un zemnieku savienību.

Vaivods 2017.gada pašvaldību vēlēšanās domē tika ievēlēts no ZZS, pārstāvot sociāli politisko novada attīstības biedrību "Līvāni". Savukārt šogad viņš bija "Latvijas attīstībai" saraksta galvgalī, un līdz ar "Latvijas attīstībai", kas līdz šim domē nav bijusi pārstāvēta, vēlēšanās startēja visi pārējie domē esošie politiskie spēki.

Aizkraukles novadā vēlēšanās triumfējis līdzšinējais novada domes priekšsēdētājs Līdums

Leons Līdums

FOTO: Zane Bitere/LETA

Aizkraukles novadā vēlēšanās uzvarējusi "Latvijas attīstībai" un "Vidzemes partijas" apvienība, kuras pirmais numurs ir līdzšinējais novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.

Politisko partiju apvienība vēlēšanās ieguvusi 44,85% vēlētāju balsu.

Otrajā vietā ierindojas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ar 20,47% balsīm, seko partija "Apvienība "Iedzīvotāji"" ar 8,99% balsīm, "Jaunā vienotība" ar 7,57% balsīm un Zaļo un Zemnieku savienība ar 5,68% balsīm.

Iekļūšanai novada domē nepieciešamos 5% vēlēšanās neieguva "Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija", par kuru nobalsojuši 3,32%, "Jaunā konservatīvā partija" ar 2,97% balsīm, "Latvijas Krievu savienība" ar 2,31% balsīm, "Saskaņa" ar 1,83% un politiskā partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV ar 0,89% balsīm.

No 1.jūlija Aizkraukles novadu veidos līdzšinējais Aizkraukles novads, Neretas novads, kur 2017.gada pašvaldību vēlēšanās uzvarēja "Vienotība", Ķeguma novads, kur iepriekšējās vēlēšanās uzvaru svinēja "Latvijas zemnieku savienība", Kokneses novads, kur iepriekšējās vēlēšanās triumfēja Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī Pļaviņu novads, kur 2017.gada vēlēšanās uzvarēja "Vidzemes partija".

Vēlēšanās Saldus novadā uzvaru gūst līdzšinējā mēra pārstāvētā Latvijas Zaļā partija

Pašvaldību vēlēšanās Saldus novadā lielāko atbalstu guvusi Latvijas Zaļā partija (LZP).

Kopumā Saldus novadā balsstiesīgo skaits bija 22 969, no kuriem vēlēt devās 7114 jeb 30,97% iedzīvotāju.

LZP atbalstīja 2855 jeb 40,13% vēlētāju. Šī saraksta līderi ir līdzšinējais Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts, Brocēnu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ārijs Sproģis un Saldus novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" sociālā darbiniece Inta Vanaga.

Otro vietu ieņem Latvijas Zemnieku savienība, kuru atbalstījuši 1080 jeb 15,18% balsstiesīgie. Šī saraksta līderis ir Saldus novada pašvaldības domes priekšsēdētaja vietnieks Raivis Zīrups, un aiz viņa seko Brocēnu novada pašvaldības Pārvaldes vadītājs Krišjānis Valters un bijušais Saldus novada domes priekšsēdētājs Reinis Doniņš.

Trešajā vietā Saldus novadā ierindojas Nacionālā apvienība (NA), par kuru balsoja 983 jeb 14,12% iedzīvotāji. Šī saraksta "lokomotīves" ir Saldus novada pašvaldības domes deputāts, NA mēra amata kandidāts Roberts Sipenieks, Brocēnu novada pašvaldības deputāte Kristīna Maslovska un jurists Ivars Atteka.

731 jeb 10,50% balsstiesīgo atbalstu guvusi "Latvijas attīstībai", kuras līderi ir partijas Saldus nodaļas vadītājs Kārlis Barančans, Saldus novada domes deputāte Indra Ūdra un Saldus novada domes deputāts Juris Levics.

5% barjeru pārvarējis arī politiskais spēks "Jaunā vienotība", kuras pirmie trīs saraksta līderi ir Saldus novada domes deputāts Didzis Konuševskis, personālvadības konsultante Inna Kislina, kā arī biedrības "Saldus Dzīvnieku patversme" valdes priekšsēdētājs Dzintars Rupeiks.

Daugavpilī ievērojamu balsu pārsvaru ieguvusi "Saskaņa"

Daugavpilī visvairāk balsu ieguvusi partija "Saskaņa", par kuru nobalsojuši 42,25% balstiesīgo.

Visvairāk balsu no šī saraksta ieguvuši divi līdzšinējie Daugavpils domes deputāti - Andrejs Elksniņš un Valērijs Kononovs.

Līdzšinējā Daugavpils domes priekšsēdētāja Igora Prelatova pārstāvētā "Mūsu partija" ieguvusi 14,12% balsu, kamēr domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Jāņa Lāčplēša pārstāvētā "Latgales partija" saņēmusi 13,25% balsu.

Tikmēr "Daugavpils novada partija" ieguvusi 9,64% balsu, "Latvijas Krievu savienība" - 8,22%, politiskā partija "Alternative" - 4,06%, Zaļo un zemnieku savienība - 2,88%, Kristīgi demokrātiskā savienība - 2,88%, Jaunā konservatīvā partija - 1,28%, bet Jaunā Saskaņa - 1,04%.

Liepājā otro reizi pēc kārtas visvairāk balsu iegūst "Liepājas partija"

Šī gada pašvaldību vēlēšanās Liepājā otro reizi pēc kārtas visvairāk balsu ieguvusi Liepājas partija, kurai seko Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuru līderi ir attiecīgi bijušais pilsētas mērs Uldis Sesks un esošais mērs Jānis Vilnītis.

Arī 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Liepājā visvairāk balsu ieguva bijušā Liepājas domes priekšsēdētāja Seska vadītā Liepājas partija, kā arī Vilnīša pārstāvētā LRA. Līdz ar to šogad abas partijas vēlēšanu rezultātā spējušas saglabāt pārliecinošu vairākumu.

Liepājas partiju vēlēšanās atbalstīja 5519 jeb 41,19% balsstiesīgo, kuras saraksta līderi ir Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, domes deputāts Gunārs Ansiņš, SIA "Liepājas tramvajs" sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs un Sesks. Sesks gan no trešās vietā sarakstā vēlēšanu rezultātā pakāpies uz otro pozīciju.

LRA atbalstu pauda 4143 jeb 30,92% vēlētāju. Šī saraksta līderi ir Vilnītis, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas deputāts Atis Deksnis un Liepājas pilsētas domes deputāts Modris Šveiduks.

Trešo vietu Liepājas pilsētā ieņem "Saskaņa", kuru atbalstīja 1583 jeb 11,81% vēlētāju. Šo sarakstu pārstāv jurists Indulis Jankovskis, Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas deputāti Pāvels Sereda un Helēna Geriloviča. Ar 806 jeb 6,01% atbalstu seko apvienotais saraksts, kas sastāv no politiskajiem spēkiem "Kustība "Par!"", "Jaunā vienotība" un "Progresīvie". Šī saraksta pirmie trīs līderi ir bijusī Saeimas deputāte, šā brīža Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe, Liepājas Raiņa, 6.vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš un Liepājas Universitātes vides laborante Sintija Ozoliņa.

Piecu procentu barjeru izdevies pārvarēt arī Nacionālajai apvienībai, par kuru vēlējuši 676 jeb 5,04% balsstiesīgo. Šīs partiju apvienības līderi ir Liepājas simfoniskā orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis, finanšu un uzņēmējdarbības uzsākšanas konsultants Ilgvars Skrīvers, kā arī Saeimas deputāta palīgs Artūrs Butāns.

Liepājas pilsētā kopumā reģistrēti 46 506 balsstiesīgie, no kuriem vēlēt devās 13 413 jeb 28,84% iedzīvotāji.

Madonas novadā uzvar līdzšinējā vadītāja Lungeviča pārstāvētais saraksts

Agris Lungevičs

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Madonas novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējis līdzšinējā novada vadītāja Agra Lungeviča (ZZS) pārstāvētais apvienotais Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zemnieku savienības saraksts.

Par Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zemnieku savienības apvienoto sarakstu nobalsojuši 3646 vēlētāji jeb 41,54% no nobalsojušo kopskaita.

Jaunajā novada domē iekļuvuši visi seši vēlēšanās startējušie saraksti.

Otrajā vietā ir "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsojuši 1549 vēlētāji jeb 17,65%. Trešajā vietā ir Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru nobalsojuši 1176 vēlētāji jeb 13,4%.

Ceturtajā vietā ir "Latvijas attīstībai" un politiskās partijas "Izaugsme" apvienotais saraksts, par kuru nobalsojis 901 vēlētājs jeb 10,26%.

Piektajā vietā ir Jaunā konservatīvā partija, par kuru balsojuši 762 vēlētāji jeb 8,68%, bet sestajā vietā ir partija "Vienoti Latvijai", par kuru balsojuši 646 vēlētāji jeb 7,36%.

Kopumā Madonas novadā nobalsojuši 8787 vēlētāji jeb 35,69% no 24 618 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Valmieras novadā pārliecinoši uzvar līdzšinējā mēra Baika partija "Valmierai un Vidzemei"

Jānis Baiks

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Valmieras novadā pašvaldības vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi līdzšinējā Valmieras mēra Jāņa Baika partija "Valmierai un Vidzemei".

Par partiju "Valmierai un Vidzemei" nobalsojuši 8636 vēlētāji jeb 55,02% no nobalsojušo kopskaita.

Otrajā vietā ir Latvijas Zemnieku savienība, par kuru nobalsojuši 2675 vēlētāji jeb 17,04%, bet trešajā vietā ir Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru nobalsojuši 1785 vēlētāji jeb 11,37%.

Jaunajā novada domē iekļuvusi arī "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsoja 902 vēlētāji jeb 5,75%.

Valmieras novada domē nav iekļuvušas Latvijas Zaļā partija, par kuru savas balsis atdeva 740 vēlētāji jeb 4,71%, "Kustība "Par!"", par kuru nobalsoja 331 vēlētājs jeb 2,11%, Jaunā konservatīvā partija, par kuru nobalsoja 316 vēlētāji jeb 2,01%, partija "Saskaņa", par kuru nobalsoja 137 vēlētāji jeb 0,87% un Latvijas Krievu savienība, par kuru nobalsoja 83 vēlētāji jeb 0,53%.

Kopumā Valmieras novadā vēlēšanās piedalījās 15 710 vēlētāji jeb 37,83% no 41 525 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Olaines novadā varu saglabā LSDSP

Andris Bergs

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Pašvaldību vēlēšanās Olaines novadā uzvarējusi tur jau pašlaik pie varas esošā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) ar 55,59% saņemtajām balsīm.

LSDSP saraksta līderi ir pašreizējais domes priekšsēdētājs Andris Bergs, Līga Gulbe, Kristaps Kauliņš, Ināra Brence un Inta Purviņa.

Otro vietu ieņem "Saskaņa" ar 10,69% balsu. No tās uz domi kandidē arī Aleksandrs Čmiļs, Irina Novohatjko un Oļegs Novodvorskis.

Tālāk seko "Latvijas attīstībai" ar 9,15% lielu atbalstu un no šīs partijas uz vietām domē pretendē arī Aleksandrs Hrisanfovs, Aleksandrs Geržatovičs un Vineta Santa Margeviča.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (NA) saņēmusi 7,81% balsu. NA saraksta līderi ir Agris Zanders un Māris Vanags.

"Sadarbība" ieguvusi 6,57% balsu un no tās kandidē Pāvels Podļesnijs un Sergejs Piļščikovs.

Latvijas Krievu savienība (LKS) saņēmusi 5,65% atbalstu. No LKS uz vietām domē pretendē arī Andris Vurčs un Valerijs Serbejs.

Zaļo un zemnieku savienība nav pārvarējusi 5% barjeru, kas nepieciešams, lai iekļūtu domē.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā uzvarēja LSDSP, saņemot 53% atbalstu un otrajā vietā bija "Saskaņa" ar 24% balsu.

Seši saraksti pārvar 5% robežu. Jaunais Talsu novada domes sastāvs būs sadrumstalots

Sandra Pētersone

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pašvaldību vēlēšanās sešiem politisko spēku sarakstiem pārvarot piecu procentu robežu, jaunais Talsu novada domes sastāvs būs sadrumstalots.

Labāko rezultātu uzrādījusi līdzšinējās novada domes priekšsēdētājas Sandras Pētersones pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA). Par NA Talsu novadā balsoja 1980 jeb 21,83% balsstiesīgo. Šī saraksta līderi ir Pētersone, Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa un Talsu novada pašvaldības deputāts, Talsu Valsts ģimnāzijas direktors Gundars Sebris.

Ar dažu procentpunktu atstarpi otrajā vietā ierindojās partija "Mēs - Talsiem un novadam", kuru atbalstīja 1689 jeb 18,62% iedzīvotāju. Šīs partijas saraksta augšgalā ir Talsu novada domes deputāti Lauris Pīlēģis, Ilva Norenberga un Kalvis Kalniņš.

Trešajā vietā ir "Jaunā vienotība" (JV), kurai atbalstu pauduši 1471 jeb 16,22% vēlētāji. Šo politisko spēku novadā pārstāv SIA "LM AUTO" prokūrists Māris Rozenbergs, Talsu novada pašvaldības deputāts Edmunds Demiters un vairāku uzņēmumu valdes locekli Edgars Lūks.

Ļoti līdzīgu rezultātu, saņemot 1450 jeb 15,99% iedzīvotāju atbalstu, uzrādījis partijas "Talsu novada attīstībai" un "Latvijas attīstībai" kopīgais saraksts. Šī saraksta līderi ir Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Astrātovs, SIA "EPIC Print" vadītājs Juris Bārtulis un Talsu 2.vidusskolas direktors, novada domes deputāts Oļegs Solovjovs.

Par Latvijas Zaļo partiju nobalsojuši 953 jeb 10,51% iedzīvotāju. Šī saraksta līderi ir pašnodarbinātais Ainis Stūrmanis, vairāku uzņēmumu valdes loceklis Andis Lagzdiņš, kā arī Rojas vidusskolas ekonomikas skolotāja Ligita Šnore.

Piecu procentu barjeru pārvarēja arī Latvijas Zemnieku savienība, par kuru balsoja 799 jeb 8,81% iedzīvotāju. Šī saraksta līderi ir Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Karols, SIA "JARV Advice" valdes loceklis Andis Jēkabsons un Mērsraga novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Leitas.

Zem piecu procentu barjeras palikusi partija "Par cilvēcīgu Latviju" (iepriekš - "KPV LV"), par kuru balsoja 4,73% iedzīvotāju, kā arī Jaunā konservatīvā partija, kuru atbalstīja 2,08% balsstiesīgo.

Kopumā no 30 983 balsstiesīgajiem Talsu novadā vēlēt devās 29,32% jeb 9083 iedzīvotāji.

Bauskas novadā vēlēšanās pārliecinoši uzvar Nacionālā apvienība

Bauskas novada pašvaldības vēlēšanās pārliecinošu uzvaru izcīnījusi Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), kas ieguva 47,41% balsu.

Pirmais sarakstā ir līdzšinējais Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš iepriekš pārstāvēja apvienību "Cilvēkiem un zemei". Otrais sarakstā bija pašreizējais Bauskas mērs Arnolds Jātnieks, kurš iepriekš pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Saskaitot saņemtos plusus un svītrojumus, viņu gan apsteidzis Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs, kuram sarakstā bija pēdējais jeb 22. numurs.

Savukārt līdzšinējais Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks noslīdējis no 3. uz 9.vietu.

Otro vietu vēlēšanās ieguvusi "Latvijas attīstībai" ar 12,51% balsu, kam seko Latvijas Reģionu apvienība ar 11,2% balsu, Jaunā konservatīvā partija ar 7,12% balsu un ZZS ar 6,72% balsu.

Iekļūšanai novada domē nepieciešamos 5% vēlēšanās neieguva politiskā partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV" ar 4,86%, "Jaunā vienotība" ar 3,89% balsu, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ar 3,11% balsu un "Saskaņa" ar 2,12% balsu.

No 1.jūlija Bauskas novadu veidos līdzšinējais Bauskas novads, Iecavas novads, kur 2017.gada pašvaldības vēlēšanās uzvarēja NA, Vecumnieku novads, kur iepriekšējās vēlēšanās uzvarēja Latvijas Reģionu apvienība, bet otro vietu ieguva NA, kā arī Rundāles novads, kur 2017.gadā triumfēja vienīgais vēlēšanām pieteiktais saraksts "Cilvēkiem un zemei".

Dobeles novadā uzvar pie varas pašlaik esošā "Latvijas Zemnieku savienība"

Pašvaldību vēlēšanās Dobeles novadā ir uzvarējusi "Latvijas Zemnieku savienība", kuras pirmais numurs ir novada domes pašreizējais priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, "Latvijas Zemnieku savienība" ieguvusi 44,19% balsu.

Dobeles novadā šī gada pašvaldību vēlēšanās no "Latvijas Zemnieku savienības" saraksta kandidē ne tikai pašreizējais Dobeles novada domes priekšsēdētājs Spridzāns, bet arī iepriekšējās vēlēšanās Auces un Tērvetes novados triumfējušo spēku pārstāvji. Tostarp Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis, kurš 2017.gadā pēc 16 gadu darba atstāja Auces novada domes priekšsēdētāja amatu, kā arī Tērvetes domes pašreizējā priekšsēdētāja Dace Reinika.

Otro vietu vēlēšanās ieguvusi Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ar 18,32% balsīm, seko politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība" ar 16,08% balsīm, "Jaunā vienotība" ieguvusi 11,04% balsu, bet politiskā partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV" ieguva 5,2% balsu.

Iekļūšanai novada domē nepieciešamo 5% balsu robežu nepārvarēja "Jaunā konservatīvā partija", kas ieguva 4,25% balsu.

Ludzas novadā teju pusi balsu iegūst ZZS 

Edgars Mekšs

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ludzas novadā visvairāk balsu ieguvusi līdzšinējā pašvaldības vadītāja Edgara Mekša pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), par kuru balsojuši 48,36% balsstiesīgo.

ZZS šajās vēlēšanās būtiski uzlabojusi savu rezultātu. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā ZZS sasniedza 28,78%.

Šajā sarakstā līdz ar līdzšinējo novada domes priekšsēdētāju ir arī vairāki vietvaras deputāti - Juris Atstupens, Valdis Maslovskis, Olita Baklāne, Arturs Isakovičs.

Otrajā vietā pašvaldībā ierindojusies Latgales partija, kas ieguvusi 32,36% balsu. Salīdzinot ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, atbalsts šai partijai ir sarucis par aptuveni sešiem procentpunktiem.

Vēl 11,61% ieguvusi partija "Saskaņa", arī iekļūstot Ludzas novada domē.

Divām partijām - Latvijas Sociālistiskajai partijai un Latvijas Krievu savienībai - domē iekļūt nav izdevies. Tās attiecīgi ieguvušas 4,43% un 2,23% balsu.

Kopumā Ludzas novadā uz vēlēšanām aizgāja 37,68% balsstiesīgo.

Siguldas novadā pārliecinoši uzvar līdzšinējā novada vadītāja Mitrevica saraksts

Siguldas novadā pašvaldības vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis līdzšinējā novada vadītāja Uģa Mitrevica (NA) pārstāvētais apvienotais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zaļās partijas saraksts.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu apvienība un Latvijas Zaļā partija ieguvušas 5076 vēlētāju balsis jeb 55,77% no nobalsojušo kopskaita.

Otrajā vietā Siguldas novadā ir Latvijas Zemnieku savienība, par kuru balsojis 1091 vēlētājs jeb 11,99%, bet trešajā vietā ir "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsoja 918 vēlētāji jeb 10,09%.

Ceturtajā vietā ir Krimuldas novada partija, par kuru nobalsoja 704 vēlētāji jeb 7,74%. Jaunajā novada domē iekļuvis arī "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas apvienotais saraksts, par kuru nobalsojuši 468 vēlētāji jeb 5,14%.

Siguldas novada domē nav iekļuvusi partija "Progresīvie", par kuru nobalsoja 300 vēlētāji jeb 3,3%, Latvijas Atdzimšanas partija, par kuru nobalsoja 212 vēlētāji jeb 2,33%, Jaunā konservatīvā partija, par kuru nobalsoja 211 vēlētāji jeb 2,32% un partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV", par kuru nobalsoja 71 vēlētājs jeb 0,78%.

Kopumā Siguldas novadā pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 9120 vēlētāji jeb 38,21% no 23 867 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Limbažu novadā uzvar Salacgrīvas novada mēra Strauberga pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība

Limbažu novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi Salacgrīvas novada mēra Dagņa Strauberga pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība, saņemot 3733 vēlētāju balsis jeb 44,58% no nobalsojušo kopskaita.

Otrajā vietā ir līdzšinējā Limbažu novada domes priekšsēdētāja Didža Zemmera pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, par kuru balsoja 1896 vēlētāji jeb 22,64%. Savukārt trešajā vietā ir Vidzemes partija, par kuru balsojuši 807 vēlētāji jeb 9,64%.

Ceturtajā vietā ir nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru nobalsojuši 618 vēlētāji jeb 7,38%. Piektajā vietā ierindojās Jaunā konservatīvā partija, par kuru balsojis 531 vēlētājs jeb 6,34%.

Jaunajā novada domē nav iekļuvusi "Jaunā Vienotība", kurai pavisam nedaudz vēlētāju balsu pietrūka līdz 5% barjeras pārvarēšanai. Par "Jauno Vienotību" nobalsoja 407 vēlētāji jeb 4,86%.

Tāpat domē nav iekļuvusi partija "Saskaņa", par kuru balsojuši 162 vēlētāji jeb 1,93%, kā arī politiskā partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV", par kuru balsojuši 154 vēlētāji jeb 1,84%.

Kopumā Limbažu novadā nobalsojuši 8376 vēlētāji jeb 34,85% no 24 035 balsstiesīgajiem vēlētājiem.

Kuldīgas novadā teju katra otrā balss atdota par līdzšinējās domes priekšsēdētājas Bērziņas vadīto partiju "Kuldīgas novadam"

Arī šī gada pašvaldību vēlēšanās lielāko atbalstu guvusi līdzšinējās Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas vadītā partija "Kuldīgas novadam", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

"Kuldīgas novadam" atbalstu pauda 3654 jeb 49,70% iedzīvotāji. Šogad šī partija gan uzrādījusi nedaudz sliktāku rezultātu, jo pirms četriem gadiem par to nobalsoja kopumā 55,59% vēlētāju. Saraksta līderos ietilpst Bērziņa, SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" valdes priekšsēdētājs Artis Roberts un Kuldīgas novada domes deputāte Baiba Mikāla.

Otro vietu ar 981 jeb 13,34% vēlētāju atbalstu ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība, kuras saraksta līderi ir Kuldīgas novada domes deputāti Ruta Karloviča un Ainars Bierands, kā arī Skrundas novada domes deputāts Aivars Rudzroga.

Trešajā vietā Kuldīgas novadā ierindojas "Latvijas attīstībai" ar 939 jeb 12,77% iedzīvotāju atbalstu. Par šīs partijas saraksta līderiem izvirzīti Skrundas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece, SIA "Rīgas ūdens" projektu vadītāja Irita Grīnberga, kā arī Aizsardzības ministrijas ierēdne Ilze Smiltāne.

Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 912 jeb 12,40% vēlētāju atbalstu. Pirmā šīs partiju apvienības sarakstā ir Kuldīgas novada pašvaldības deputāte Kristīna Ansone, aiz kuras ir SIA "Mežinieks RS" mežsaimniecības konsultante Sigita Vaivade un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma iepirkumu speciālists Renārs Sakne.

Ar 461 jeb 6,27% vēlētāju atbalstu Kuldīgas novadā ievēlēta Jaunā konservatīvā partija, kuras līderi ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma personāla uzskaites darbiniece Evita Pētersone, kā arī Skrundas novada domes deputāti Rihards Valtenbergs un Jānis Brūveris.

Piecu procentu barjeru nepārvarēja "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV", kurai atbalstu pauda 4,82% vēlētāji.

Kopumā Kuldīgas novadā balsstiesīgo skaits šajās pašvaldību vēlēšanās bija 23 378, no kuriem balsot devās 7352 jeb 31,45% balsstiesīgie.

Arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Kuldīgas novadā pārliecinoši uzvarēja partija "Kuldīgas novadam", par kuru savu balsi atdeva 55,59% vēlētāji. Otro vietu vēlēšanās Kuldīgas novadā iepriekš ieņēma Zaļo un zemnieku savienība, par kuru nobalsoja 21,76% vēlētāju, bet trešajā vietā atradās Nacionālā apvienība, par kuru balsoja 11,4% balsstiesīgo vēlētāju. Kā pēdējā domē iekļuva "KPV LV", par kuru balsi iepriekšējās vēlēšanās atdeva 5,06%.

Krāslavas novadā ievērojamu balsu pārsvaru ieguvusi līdzšinējā mēra pārstāvētā Latvijas Zemnieku savienība

Krāslavas novadā pārliecinoša līdere pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas Zemnieku savienība, par kuru nobalsojuši 3028 jeb 51,74% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

No šī saraksta vēlēšanās piedalījās līdzšinējais novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un viņa pirmais vietnieks Aleksandrs Jevtušoks.

Savukārt otra atbalstītākā partija Krāslavas novadā ir "Saskaņa", kas vēlēšanās ieguvusi 719 jeb 12,29% balsu, kas ir par 0,92 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajās vēlēšanās. Vienlaikus 10,58% balsstiesīgo novadā balsojuši par Latvijas Reģionu apvienību, 9,86% - par Jauno konservatīvo partiju, 7,31% - par Latgales partiju, 4,41% - par Latvijas Zaļo partiju un vēl 3,21% - par "KPV LV".

Pagājušajās 2017.gada vēlēšanās Krāslavas novadā visvairāk jeb kopumā 76,62% balsu ieguva Zaļo un zemnieku savienība.

Krāslavas novadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 33,73% jeb 5855 cilvēki.

Smiltenes novadā uzvar līdzšinējā mēra Avotiņa pārstāvētā Nacionālā apvienība

Smiltenes novadā pašvaldības vēlēšanās uzvarējusi līdzšinējā Smiltenes novada mēra Edgara Avotiņa pārstāvētā Nacionālā apvienība.

Par Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" nobalsojuši 1750 vēlētāji jeb 32,12% no nobalsojušo kopskaita.

Otrajā vietā ir partija "Latvijas attīstībai", par kuru nobalsoja 1421 vēlētājs jeb 26,08%, bet trešajā vietā ir partija "Progresīvie", par kuru nobalsojuši 683 vēlētāji jeb 12,53%.

Ceturtajā vietā tikai nedaudz atpaliek "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsoja 682 vēlētāji jeb 12,52%, bet piektajā vietā ir Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts, par kuru nobalsoja 625 vēlētāji jeb 11,47%.

Jaunajā Smiltenes novada domē nav iekļuvusi Jaunā konservatīvā partija, par kuru nobalsoja 233 vēlētāji jeb 4,28%.

Līdz ar to jaunajā Smiltenes novada domē būs pārstāvēti pieci politisko partiju saraksti, trim no tiem iegūstot ļoti līdzīgu balsu skaitu.

Kopumā Smiltenes novadā vēlēšanās balsoja 5451 iedzīvotājs jeb 35,82% no 15 219 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Rēzeknē varu saglabā "Saskaņa"

Rēzeknē pašvaldību vēlēšanās visvairāk balsu saņēmusi pie varas jau 12 gadus esošā partija "Saskaņa" ar pilsētas galvu Aleksandru Bartaševiču priekšgalā, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Par "Saskaņu" savas balsis šajās vēlēšanās atdeva 4387 jeb 63,19%, kas ir nedaudz vairāk nekā pagājušajās vēlēšanās, kad šis politiskais spēks ieguva 59,03% balsu.

Ar būtiski mazāku balsu skaitu otrajā vietā ierindojas apvienotais saraksts, kura sastāvā ir Latgales partija, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zaļā partija, "Jaunā vienotība" un Latvijas Reģionu apvienība. Par šo sarakstu nobalsoja 1338 jeb 19,27% balsstiesīgo.

Trešajā vietā ierindojusies Jaunā konservatīvā partija, par kuru balsoja 633 jeb 9,12%. Kā pēdējā domē iekļuvusi partija "Progresīvie", saņemot kopumā 390 jeb 5,62% balsu.

Pēdējā vietā pēc balsu skaita palikusi "Apvienība "Iedzīvotāji", kas saņēmusi kopumā 113 jeb 1,63% balsu un domē neiekļuva.

Rēzeknē pašvaldību vēlēšanās piedalījās 31,22% jeb 6954 cilvēki.

Jelgavas novadā vislielāko vēlētāju atbalstu gūst Latvijas Zemnieku savienība

Jelgavas novadā vislielāko vēlētāju atbalstu - 30,37% balsu - saņēmusi Latvijas Zemnieku savienība, kuras pirmais numurs šajās vēlēšanās ir pašreizējais novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.

Visvairāk balsu no partijas saņēmuši Caune, Ozolnieku novada domes bijušais priekšsēdētājs un pašreizējais priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Veļeckis, kā arī Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola.

Otro vietu vēlēšanās ieguvusi politiskā partija Latvijas Reģionu apvienība ar 14,53% balsīm, trešo - Latvijas Zaļā partija ar 12,82% balsīm, kuras pirmais numurs vēlēšanās ir pašreizējais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

"Jaunā Vienotība" ieguvusi 11,02% vēlētāju balsu, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - 10,65% balsu, "Latvijas attīstībai" - 7,05% balsu, bet "Saskaņa" - 5,96% balsu.

Lai arī ZZS šajās vēlēšanās Jelgavā ir uzvarējusi, tā piedzīvojusi vērā ņemamu atbalsta kritumu. Salīdzinot ar pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, atbalsts ZZS sarucis par 9,27 procentpunktiem. Tāpat krities arī "Saskaņas" atbalstītāju loks, šogad saņemot par 12,64 procentpunktiem mazāk nekā pirms četriem gadiem. "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV" ieguvusi par 3,5 procentpunktiem mazāk balsu nekā iepriekš.

Iekļūšanai novada domē nepieciešamo 5% balsu barjeru nepārvarēja Jaunā konservatīvā partija, kas ieguva 3,8% balsu, un partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV", kas ieguva 3,05% balsu.

Preiļu novada domē iekļūst septiņi partiju saraksti

Pašvaldību vēlēšanu rezultātā Preiļu novada domē ievēlēti septiņi politisko spēku saraksti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Visvairāk balsu vēlēšanās Preiļu novadā ieguvusi partiju apvienība, kuras sastāvā ir Latgales partija un "Jaunās vienotība". No šī saraksta vēlēšanās piedalījās arī līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda.

Otrajā, trešajā un ceturtajā vietā ierindojušās partijas šķir tikai pāris procentpunkti. Otrajā vietā ir nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK", par kuru nobalsoja 17,02% balsstiesīgo. Vienlaikus 16,88% balsu saņēmusi partiju apvienība, kuras sastāvā ir "Apvienība "Iedzīvotāji", "Latvijas Reģionu apvienība" un Jaunā konservatīvā partija. Nedaudz mazāk jeb 15,59% balsu ir "Latvijas attīstībai, bet ar 11,68% balsu vēlēšanas noslēgusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.

Domē iekļuva arī 9,05% balsstiesīgo atbalstītā Zaļo un zemnieku savienība un 5,74% vēlētāju atbalstītā "Saskaņa".

Taču tikai 1,68% balsu ieguvusī partija "KPV LV" jaunajā domes sasaukumā pārstāvēta nebūs.

Preiļu novadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 45,43% jeb 6601 cilvēki. Preiļu novadā reģistrēta šī gada pašvaldību vēlēšanu augstākā aktivitāte, sasniedzot 45,42%.

Kopumā Latgalē vēlējuši 59 853 cilvēki jeb 34,03% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Gulbenes novadā vēlēšanās uzvarējusi partija "Latvijas attīstībai"

Gulbenes novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi partija "Latvijas attīstībai", par kuru nobalsoja 849 vēlētāji jeb 17,8% no nobalsojušo kopskaita.

Otrajā vietā ierindojās līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Normunda Audziša pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība, par kuru nobalsoja 777 vēlētāji jeb 16,29%.

Trešajā vietā ir Latvijas Reģionu apvienība, par kuru nobalsoja 723 vēlētāji jeb 15,16%, bet ceturtajā vietā ierindojās nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru nobalsoja 629 vēlētāji jeb 13,19%.

Piektajā vietā ierindojās Jaunā konservatīvā partija, par kuru nobalsoja 520 vēlētāji jeb 10,9%, bet sestajā vietā ir "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsoja 374 vēlētāji jeb 7,84%.

Kopumā Gulbenes novadā nobalsoja 4772 vēlētāji jeb 28,91% no 16 509 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Ogres novadā pārliecinoši uzvar līdzšinējais mērs Helmanis

Ogres novadā pašvaldību vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi līdzšinējā novada mēra Egila Helmaņa pārstāvētais nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienotais saraksts, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Par nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienoto sarakstu nobalsojuši 8450 vēlētāji jeb 48,94% no nobalsojušo kopskaita.

Otrajā vietā ir "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsoja 1607 vēlētāji jeb 9,31%, bet trešajā vietā ir Latvijas Reģionu apvienība, par kuru nobalsojuši 1553 iedzīvotāji jeb 8,99%.

Jaunajā novada domē ir iekļuvusi arī "Kustība "Par!"", par kuru nobalsoja 1143 vēlētāji jeb 6,62%, "Latvijas attīstībai" un Vidzemes partijas apvienotais saraksts, par kuru nobalsoja 1019 vēlētāji jeb 5,9% un "Nacionālā savienība "Taisnīgums"", par kuru nobalsoja 1016 vēlētāji jeb 5,88%.

Pārējie seši vēlēšanās startējušie saraksti jaunajā novada domē nav iekļuvuši.

Kopumā Ogres novadā nobalsojuši 17 277 iedzīvotāji jeb 38,28% no 45 133 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Dienvidkurzemes novadā pārliecinošu uzvaru guvusi ZZS

Pašvaldību vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu Dienvidkurzemes novadā guvusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Par ZZS savu balsi atdeva 4241 jeb 43,84% iedzīvotāju. Šī saraksta līderi Dienvidkurzemes novadā ir Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, Grobiņas novada pašvaldības deputāti Inga Ratniece un Grobiņas novada domes deputāts Raimonds Reinis.

Otro vietu izdevies iegūt nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru nobalsojuši 2489 jeb 25,73% balsstiesīgo. Šo sarakstu pārstāv Aizputes novada domes deputāts Linards Tiļugs, Grobiņas novada domes deputāts Armands Jēkabsons un Priekules novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Cīrulis.

Tai seko Latvijas Reģionu apvienība, kuru atbalstīja 1466 jeb 15,16% iedzīvotāji. Šīs partijas līderi novadā ir Nīcas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Kalējs, Priekules novada pašvaldības domes deputāte Inese Meļķe, kā arī sporta treneris Pēteris Vītols.

Piecu procentu barjeru pārsniedza arī "Jaunā vienotība", kuras saraksta līderi ir Grobiņas novada pašvaldības Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Andris Jefimovs, SIA "Aizputes nami" valdes loceklis Mārtiņš Grundmanis un Grobiņas sporta centra direktors Andis Ādiņš.

Jūrmalā uzvarējusi pilsētas mēra Gata Trukšņa pārstāvētā ZZS

Būtiski uzlabojot rezultātu, pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā uzvarējusi pilsētas mēra Gata Trukšņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas saņēmusi 50,56% balsu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie rezultāti.

ZZS sarakstā pirmie deputātu amatu kandidāti ir Jūrmalas domes deputāti Truksnis, Rita Sproģe, Jānis Lediņš un Dace Riņķe.

Otro vietu vēlēšanās ieņem Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (NA) ar 11,67% balsu lielu atbalstu. NA saraksta līderi ir Jūrmalas domes deputāti Andris Čuda un Rolands Parasigs-Parasiņš.

Pēc tam seko "Saskaņa" ar 9,72% vēlētāju atbalstu. Tās sarakstā kā pirmie trīs startē Jūrmalas domes deputāti Ņikita Ņikiforovs, Elizabete Krivcova un Larisa Loskutova.

Partija "Tev, Jūrmalai" saņēmuši 9,32% balsu. No tās uz vietām domē pretendē arī Jānis Ķirsis un Indra Omula Sāmīte.

Piekto vienu ieņem apvienotais "Jaunās Vienotības"/"Kustības "Par!"" saraksts ar 5,21%. Šī saraksta līderi ir Ints Dālderis un Paulis Dālbergs.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešams, lai iekļūtu domē.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gada vēlēšanās Jūrmalā uzvarēja ZZS ar 31% balsu, otrajā vietā bija "Tev, Jūrmalai", Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts ar 21%, trešajā vietā bija "Saskaņa" ar 18% un ceturto labāko rezultātu uzrādīja NA ar 11% lielu atbalstu.

Ādažu novadā uzvar LRA

Pašvaldību vēlēšanās jaunajā jeb paplašinātajā Ādažu novadā uzvarējusi Latvijas Reģionu apvienība ar 44,36% balsu.

No LRA uz domi kandidē arī "vecā" jeb pašreizējā Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, Kerola Dāvidsone un Valērijs Bulāns.

Otro vietu ieguvusi Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kas saņēmusi 24,17% atbalstu. LZS saraksta līderi ir jaunajā Ādažu novadā iekļautā "vecā" jeb pašreizējā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Adrija Keiša un Genovefa Kozlovska.

Jaunā konservatīvā partija ieguvusi 11,23% lielu atbalstu, un tās saraksta līderi ir Imants Krastiņš, Arta Deniņa un Kaspars Neilands.

"Saskaņa" saņēmusi 6,78% balsu. No šīs partijas uz vietām domē pretendē arī Druvis Kleins un Eduards Burģelis.

Apvienotais "Kustības "Par!""/"Jaunās Vienotības" saraksts ieguvis 6,6% balsu, un no tā uz pašvaldības deputātu amatiem pretendē Sniedze Brakovska un Mārtiņš Spravņiks.

Latvijas Zaļā partija (LZP) ieguvusi 5,58% balsis. No LZP uz vietām Ādažu novada domē pretendē Gundars Bojārs, Mārtiņš Eikens un Sarma Jēkabsone.

Partija "Par cilvēcīgu Latviju" jeb "KPV LV" nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešams, lai iekļūtu domē.

Saulkrastu novadā uzvar līdzšinējā mēra Līča pārstāvētā LRA

Saulkrastu novadā pašvaldību vēlēšanās uzvarējusi līdzšinējā mēra Normunda Līča pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība, par kuru nobalsoja 1066 vēlētāji jeb 32,33% no nobalsojušo kopskaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Otrajā vietā ir Latvijas Zaļā partija, par kuru nobalsoja 858 vēlētāji jeb 26,02%, savukārt trešajā vietā ir Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Jaunās konservatīvās partijas apvienotais saraksts, par kuru nobalsoja 507 vēlētāji jeb 15,38%.

Ceturtajā vietā ir partija "Latvijas attīstībai", par kuru nobalsoja 469 vēlētāji jeb 14,23%.

Jaunajā novada domē nav iekļuvusi "Jaunā Vienotība", par kuru nobalsoja 155 vēlētāji jeb 4,7%, Latvijas Zemnieku savienība, par kuru nobalsoja 138 vēlētāji jeb 4,19%, partija "Saskaņa", par kuru nobalsoja 53 vēlētāji jeb 1,61% un "Jaunā Saskaņa", par kuru nobalsoja 22 vēlētāji jeb 0,67%.

Kopumā Saulkrastu novadā nobalsojuši 3300 iedzīvotāji jeb 42,68% no kopumā 7732 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Jēkabpils novadā izveidojusies sadrumstalotākā dome Latvijā

Jēkabpils novadā vēlēšanu rezultātā piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt deviņiem partiju sarakstiem, līdz ar to šī vietvara būs sadrumstalotākā Latvijā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Lielāko balsu skaitu (21,01%) ieguvusi partija "Latvijas attīstībai", kuras sarakstā kandidē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā nonākušais un Jēkabpils mēra amatu pametušais Aivars Kraps. Tiesa, viņš sarakstā ir ar otro numuru, bet tā līdere ir Krustpils novada domes deputāte Elīna Serkova, kura iepriekšējā sasaukumā pārstāvēja Jēkabpils reģionālo partiju.

Nedaudz mazāku vēlētāju atbalstu guvusi Latvijas Zaļā partija, par kuru nobalsoja 17,63% vēlētāju. Tās saraksta galvgalī ir bijušais Jēkabpils mērs Raivis Ragainis. Viņa pārstāvētajā sarakstā iekļauta arī Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe. Pašlaik viņa domē pārstāv vēlētāju apvienību "Vienoti mūsu novadam".

Nākamās četras partijas šķir vien pāris procentpunkti. "Apvienība "Iedzīvotāji"" vēlēšanās ieguva 10,02% balsu, un to pārstāv Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks, Aknīstes domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vanags un izpilddirektors Jānis Gavars, kā arī Krustpils novada pašvaldības izpilddirektore Sanita Lūse.

"Jaunā konservatīvā partija" (JKP) vēlēšanās ieguvusi 9,23% balsu. JKP pirmais numurs šajās vēlēšanās ir Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags. "Jēkabpils reģionālā partija", kas startē bijušo pilsētas mēru Leonīdu Salceviču kā pirmo sarakstā, ieguvusi 8,31% balsu.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ieguvusi 8,03% balsu, partijas pirmais numurs vēlēšanās ir Krustpils novada domes deputāts Kārlis Stars.

Piecu procentu robežu pārsniedza arī Latvijas Reģionu apvienības un partijas "Vienotība" kopīgais saraksts, kas ieguva 6,99% no balsīm. Teju tikpat lielu atbalstu ieguva Latvijas Zemnieku savienība, par ko nobalsoja 6,66% vēlētāju. Tuvu ir arī partija "Saskaņa", par ko atdoti 6,3% balsu.

Visas minētās partijas ir ievēlētas jaunajā Jēkabpils novada domes sasaukumā.

Partija "Progresīvie", ko vēlēšanās pārstāvēja Jēkabpils vicemēre Kristīne Ozola, kura pašlaik faktiski pilda domes priekšsēdētājas pienākumus, iegūstot 2,15% balsu, domē neiekļuva. Līdzīgs rezultāts un vēlēšanu iznākums ir arī partijai "Par cilvēcīgu Latviju" (iepriekš - "KPV LV") - par to nobalsoja 2,38% vēlētāju. Ar 0,7% balsu vēlēšanas noslēgusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas jaunajā domes sasaukumā arī netiks pārstāvēta.

Mārupes novadā uzvarējusi Latvijas Reģionu apvienība

Pašvaldību vēlēšanās jaunajā Mārupes novadā pirmo vietu ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ar 23,37% balsu, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No LRA uz vietām domē pretendē ilggadējais Babītes novada vadītājs Andrejs Ence, Mārupes Valsts ģimnāzija direktors Jānis Lazdkalns, Mārupes kultūras nams direktore Ira Dūduma u.c.

Otro vietu vēlēšanās saņēmusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar 21,05% balsu. No ZZS uz vietām domē pretendē līdzšinējā jeb vecā Mārupes novada priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs un citi.

"Latvijas attīstībai" (LA) saņēmusi 17% lielu atbalstu. LA saraksta līderi ir pašreizējais Babītes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis.

Tālāk seko Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (NA) ar 10,92% balsu. Piekto vietu ar 8,05% ieguvusi "Jaunā Vienotība".

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, lai iekļūtu domē.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā, kad Mārupes novadam vēl nebija pievienots Babītes novads, ZZS ieguva 37% atbalstu, un tai sekoja LRA ar 22% balsu. Savukārt Babītes novadā pirms četriem gadiem LRA saņēma 63% lielu atbalstu.

Ķekavas novadā lielāko balsu skaitu iegūst "Jaunā Vienotība"

Ķekavas novadā uzvarējusi pašreizējās pašvaldības priekšsēdētājas Viktorijas Baires pārstāvētā "Jaunā Vienotība" (JV), kas vēlēšanās ieguvusi 24,12% balsu.

No JV uz Ķekavas novada domi startē arī Raimonds Audzers, Andris Ceļmalnieks, Indra Priede un Arnolds Keisters.

Ar 20,13% balsu seko "Latvijas attīstībai"/"Izaugsmes" apvienotais saraksts. No tā uz vietām domē pretendē arī Juris Žilko, Rihards Gorkšs, Gatis Līcis un Irina Paegle.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) saņēmusi 15,3% balsu un tās līderi sarakstā ir Agnese Geduševa, Andis Damlics un Inese Jēkabsone.

Latvijas Zemnieku savienība ieguvusi 13,99% lielu atbalstu. LZS sarakstā pirmie kandidāti ir Aigars Vītols un Voldemārs Pozņaks.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK/"Vidzemes partijas apvienotais saraksts saņēmis 9,32% balsu. No tā uz vietām Ķekavas domē pretendē arī Kristīne Legzdiņa un Valts Variks.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ieguvusi 5,04% balsu, un tās saraksta līderis ir Andris Vītols. Tas ir ievērojams atbalsta kritums salīdzinājumā ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā, kad Ķekavā bija mazāks novads, - togad JKP uzvarēja ar 23% balsu.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešams, lai iekļūtu domē.

Cēsu novadā pārliecinoši uzvar līdzšinējais mērs Rozenbergs un "Jaunā vienotība"

Jānis Rozenbergs

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Cēsu novadā vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis līdzšinējais mērs Jānis Rozenbergs un "Jaunā vienotība", par kuru nobalsoja 5766 vēlētāji jeb 45,43% no balsojušo kopskaita.

Otrajā vietā ir Latvijas Zemnieku savienība, par kuru nobalsoja 1481 vēlētājs jeb 11,67%. Trešajā vietā ir Vidzemes partija, par kuru nobalsoja 1429 vēlētāji jeb 11,26%.

Vēl Cēsu novada jaunajā domē iekļuvusi partija "Latvijas attīstībai", par kuru nobalsojuši 1215 vēlētāji jeb 9,57%, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", par kuru nobalsojuši 837 vēlētāji jeb 6,6%, kā arī "Kustības "Par!"" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts, par kuru nobalsoja 661 vēlētājs jeb 5,21%.

Jaunajā Cēsu novada domē nav ievēlēti pārstāvji no Latvijas Zaļās partijas, Jaunās konservatīvās partijas, Latvijas Reģionu apvienības un "Jaunās saskaņas".

Kopumā Cēsu novadā nobalsoja 12 703 iedzīvotāji jeb 36,54% no kopumā 34 767 balsstiesīgajiem.

Tukuma novadā uzvar Latvijas Reģionu apvienība

Tukuma novadā uzvaru vēlēšanās guvusi Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas ieguva 37,99% vēlētāju balsu.

LRA ieguvusi astoņus no 19 mandātiem. Pašvaldībā ievēlēti Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, Engures novada domes izpilddirektors Imants Valers, Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa, PSIA "Tukuma ledus halle" valdes loceklis Modris Liepiņš, Kandavas novada domes priekšsēdētājas vietniece Gunda Cīrule, SIA "Rideļu dzirnavas" valdes loceklis Oskars Kambala, SIA "Alante" valdes locekle Agnese Ritene un būvfirmas "I.S.A.M" valdes loceklis Kaspars Gribusts.

Latvijas Zaļā partija vēlēšanās ieguvusi 15,5% no balsīm, kas partijai dod trīs deputātu mandātus. Domē ievēlēti Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra "Nagla" vadītāja Ilze Gotfrīda un Kandavas novada domes deputāts Guntars Indriksons.

Partija "Tukuma pilsētai un novadam" vēlēšanās ieguvusi 11,6% balsu, tādējādi domē būs divi šīs partijas deputāti - "Tukuma pilsētai un novadam" valdes priekšsēdētājs un partiju apvienība "Jaunā vienotība" valdes loceklis Juris Šulcs, kā arī Tukuma novada domes deputāts Mārtiņš Limanskis.

Divus mandātus ar 9,39% iegūtām balsīm saņēmusi arī partija "Vienotība", no kuras Tukuma novada domē ievēlēti - pašnodarbinātā Dace Lebeda un SIA "Platforma.lv" valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš. Tikpat daudz - divu mandātus - ieguvusi arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS), par ko balsojuši 8,75% vēlētāju, no LZS ievēlēti - Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere un Jaunpils novada domes deputāte Dace Adiņa.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saņēmusi 7,17% balsu, kas arī devis divus mandātus. No partijas ievēlēti Tukuma novada domes priekšsēdētājs Normunds Rečs, kā arī Tukuma rajona Džūkstes pagasta zemnieku saimniecība "Rīveri" pārvaldniece un skolotāja Edīte Zelča.

Tukuma novadā sestdien pašvaldību vēlēšanas nobalsoja 11 967 iedzīvotāji jeb 33,02% no balsstiesīgajiem.

Ropažu novadā uzvar Stopiņu novada vadītājas pārstāvētā "Latvijas attīstībai"

Pašvaldību vēlēšanās Ropažu novadā uzvarējusi tajā iekļautā Stopiņu novada vadītājas Vitas Paulānes pārstāvētā partija "Latvijas attīstībai" (LA), kas saņēmusi 31,72% vēlētāju atbalstu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija.

Ropažu novada domē ievēlēti kopumā astoņi politisko spēku saraksti, turklāt četras partijas vēlēšanās ieguvušas ļoti līdzīgu rezultātu. Vēlēšanu rezultātā Ropažu novada pašvaldība būs viena no sadrumstalotākajām Latvijā.

No LA uz Ropaža novada domi kandidē arī Ainārs Vaičulens, Guntis Kampe, Iveta Vīksne un Daiga Brigmane.

Otro vietu ieņem Latvijas Zemnieku savienība (LZS), saņemot 10,47% atbalstu. No LZS kandidē arī bijušais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, Edgars Treibergs un Gundars Jankovs.

Četri saraksti vēlēšanās uzrādījuši ļoti līdzīgus rezultātus, partijas vienu no otras šķirot vien dažas procenta desmitdaļas.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ieguvusi 8,69% balsu. No NA kandidē Haralds Burkovskis un Laila Šēnberga.

"Saskaņa" ieguvusi ceturto vietu ar 8,57% balsotāju atbalstu. No "Saskaņas" uz vietām Ropažu domē pretendē Viktors Jakovļevs un Alvis Zīriņš.

Jaunā konservatīvā partija saņēmusi 8,28% balsu. No tās kā saraksta līderi kandidē Renāte Gremze, Raitis Bukovskis un Guntis Zālītis.

"Jaunā Vienotība" ieguvusi sesto vietu ar 8,09% balsu. No šīs partijas uz domi pretendentu vidū ir Hosams Abu Meri, Normunds Balabka un Valdis Valters.

Partijas "Kustība "Par!"" saņēmusi 7,08% balsu un tās saraksta līderi ir Signe Grūbe, Mārtiņš Bērziņš un Sindija Meluškāne.

Latvijas Reģionu apvienība ieguvusi 6,78% lielu atbalstu. LRA saraksta līderi ir Kārlis Knēziņš un Laila Uzule

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas nepieciešams, lai iekļūtu domē.

Balvu novadā visvairāk balsu - Viļakas novada mēra Maksimova pārstāvētā Latgales partijai

Balvu novadā no kopumā 15 deputātu mandātiem septiņus ieguvusi Viļakas novada domes priekšsēdētāja Sergeja Maksimova pārstāvētā Latgales partija, kas vēlēšanās saņēma 40,48% balsu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.

No šī saraksta deputāta mandātu ieguvis līdzšinējais Baltinavas novada deputāts Imants Slišāns, Viļakas novada pašvaldības Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals, Balvu Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Cibule, Viļakas sociālā aprūpes centra un Šķilbēnu sociālās aprūpes mājas vadītāja Līna Barovska, ģimenes ārsta prakses vadītājs Jānis Vancāns un Balvu teritoriālās invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Marija Duļbinska.

Latvijas Zemnieku savienības saraksts vēlēšanās saņēma 17,89% balsu un ieguva trīs deputātu mandātus. Tos saņēma līdzšinējais Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs, Balvu novada pašvaldības deputāts Egons Salmanis un Rugāju novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine.

Trešajā vietā pēc vēlētāju skaita ierindojusies Latvijas Zaļā partija, par kuru nobalsojuši 11,70% balstiesīgo. Politiskais spēks ieguva kopumā divas deputātu vietas, un tās saņems partijas Balvu nodaļas vadītājs Jānis Trupovnieks un Balvu novada pašvaldības deputāte Sandra Kindzule.

Jaunā konservatīvā partija saņēma kopumā 7,64% balsu, tādējādi iegūstot vienu deputāta mandātu, kuru saņems tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) biroja vadītājs Aldis Bukšs. Savukārt par partiju "Saskaņa" balsoja kopumā 6,87% balstiesīgo, kā rezultātā politiskais spēks saņēma vienu deputāta mandātu, kuru iegūs līdzšinējā Balvu novada pašvaldības deputāte Svetlana Pavlovska.

Tikmēr nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" vēlēšanās ieguva 5,67% balsu, saņemot vienu deputāta mandātu. To iegūs līdzšinējā Balvu novada pašvaldības deputāte Aija Mežale.

Vēlēšanās piedalījās vēl trīs politiskie spēki, tomēr tie nesaņēma gana balsu un līdz ar to arī nespēja iegūt deputātu mandātus. "Latvijas attīstībai" saņēma 3,30% balsu, "KPV LV" - 1,44% un "Jaunā vienotība" - 3,96%.

Balvu novadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 40,97% jeb 6724 cilvēki.

Salaspils novadā uzvarējusi pašreizējā priekšsēdētāja Čudara pārstāvētā "Jaunā Vienotība"

Pašvaldību vēlēšanās Salaspils novadā uzvarējusi pašreizējā priekšsēdētāja Raimonda Čudara pārstāvētā "Jaunā Vienotība" (JV), kas ieguvusi astoņus no 15 deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie rezultāti.

Salaspils novada 767.vēlēšanu iecirknī balsu skaitīšanas laikā tika konstatēts, ka derīgo vēlēšanu zīmju skaits par trim zīmēm pārsniedz derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu, tāpēc rezultātu apkopošana aizkavējās, lai skaidrotu nesakritību iemeslus, iepriekš informēja Centrālās vēlēšanu komisija (CVK).

Tagad balsu skaitīšana ir pabeigta, un ar 47,25% balsu uzvarējusi JV. No šīs partijas saraksta domē ievēlēti Čudars, Malda Caune, Jānis Turlajs, Vera Kalniņa, Valdis Razumovskis, Jana Kolbina-Birzniece, Elvis Ābeltiņš un Raivis Anspaks.

Trīs mandātus domē iegūs Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas Zemnieku savienības apvienotais saraksts, no kura ievēlēti Jānis Nebars, Miks Balodis un Ernests Moisejs, bet vēl trīs - Latvijas Zaļā partija, no kuras ievēlēti Andrejs Svilāns, Zigmārs Zeimulis un Andrejs Jaunkalns. Vienu deputāta vietu ieguvusi arī partija "Saskaņa", kuru Salaspils domē pārstāvēs Ludmila Fedorkova.

Pārējie četri saraksti vietas domē nav ieguvuši.

Kopumā novadā nobalsojuši tikai 32,5% vēlētāju, tostarp par derīgām atzīti 99,34% vēlēšanu zīmju.

Salaspils novada robežas pašvaldību administratīvi teritoriālajā reformā mainītas netika.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā vēlēšanās uzvarēja JV ar 47% balsu, otro vietu ieņēma "Saskaņa" ar 17% atbalstu. Pirms četriem gadiem pēc saņemtā atbalsta sekoja Zaļo un zemnieku savienība ar 14% un NA ar 9% lielu atbalstu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO