FOTO: Jorm S/Shutterstock.com

Bieži vien varmāka ar savu harismātisko ārieni vai statusu sabiedrībā "aptin ap pirkstu" kā cietušo, tā līdzcilvēkus, tāpēc izraušanās no vardarbības apburtā loka var šķist neiespējama. Ko darīt, kad liekas, ka esi bezizejā?

Kāda "Apollo.lv" lasītāja atsaucās uz aicinājumu dalīties savā pieredzē. Sauksim viņu par Evitu. Evitai ir 58 gadi un viņa raksta, ka vien tagad viņa ir izkļuvusi no vardarbības apburtā loka... Un ne pilnībā.

"Biju laikam tas cilvēciņš, kurš domāja par citiem. Tiku visa mūža garumā izmantota.

Izmantota kā mēbele, lieta, ērts atbalsts... Daudzas reizes mēģināju aiziet, attālināties, tomēr neizdevās. Mans stāsts ir nežēlīgi skaidrs un sāpīgs.

Tas saistīts ar vardarbību, ko neiespējami pierādīt," raksta Evita. To, ka sieviete piedzīvoto vardarbību nepierādīšot, savulaik viņai acīs ņirgdams teicis viņas nu jau bijušais vīrs. "Viņš tomēr bija policists un labi zināja, kā viņa kolēģi un paziņas attieksies, kad lūgšu palīdzību.

Visi ņirgšot par manu stulbumu..."

"Es netiku sista, bet gan fiziski, gan emocionāli pazemota līdz vājprātam. Vairākas reizes gribēju pārtraukt savu nožēlojamo eksistenci, vienīgais, kas atturēja, tie bija mani bērni - man nebija tiesību viņiem to nodarīt," atklāta ir Evita.

"Ir svarīgs atbalsts. Kaut neliels, tomēr atbalsts. Tikai tad var atsperties.

No purva dūksnāja ir neiespējami pašam izrauties, ja nav ne zariņa, kur pieķerties.

Par manu atbalstu kļuva manas meitas, kurām beidzot izstāstīju visu vājprātu, kurā dzīvoju visu šo laiku. Man nebija vairs izvēles, jo tālāk vairs nebija kur..."

Sieviete uzsver, ka viņa nesaņēma atbalstu no savas ģimenes, jo

neviens viņai neticēja, ka "šis lieliskais cilvēks ko tādu dara".

"Es tik tiešām ticēju, ka pie visa esmu vainīga es pati. Esmu jau arī, tikai citādi... Daudz kas nāca līdzi no bērnības, bet tas viss ir garš un sarežģīts stāsts - dzīves garumā..." atklāj Evita, piebilstot, ka viņai bija "jāaiziet un jāsāk dzīvot, tad mazāk dzīves būtu sakropļotas". "Bet lieliskais cilvēks vēl šodien visiem ir lieliskais vīrietis..." skaudra ir sieviete.

Kāpēc varmāka ir varmāka?

Vai varmāka apzinās to, ka ir vardarbīgs? Gan jā, gan nē, pauž ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

"Protams, tie, kuriem ir kārtīgs empātijas deficīts, viņi to nesaprot,"

Miksons to skaidro ar piemēru: divas mammas, abas rāj savas atvases par nedarbiem. "Viena pēc dažām reizēm saprot: "Tas, kas ar mani notiek, nav normāli. Man nevajadzētu kliegt uz savu bērnu, man nevajadzētu sist, es jūtos vainīga par to. Man ir jāmainās."

Tātad cilvēkam piemīt empātija, viņš saprot, ka ir nodarītas sāpes, pāridarījums. Viņš grib mainīties.

Otrs gadījums, ka cilvēks pieņem - tikai sitot, mani klausa un saprot, kā tad citādāk audzinās?" pauž eksperts, pieminot, ka ir arī trešais variants, kas ir diezgan rets. Cilvēks vienkārši ir nežēlīgs - ar pilnīgu empātijas deficītu - "viņš pat neaizdomājas, ka kādam dara pāri".

"Varbūt kaut kur iekšēji saprot, bet tīri pēc tā, ka tas notiek atkārtoti, un agresija tikai turpina pieņemties spēkā, tātad tas cilvēks savas darbības nemaz neapzinās un, visticamāk, viņš arī ir audzis agresīvā vidē," pauž Miksons, piebilstot, ka agresiju var nodot paaudžu paaudzēs.

Atbalsta un drošības plānošana

Izraušanās no vardarbīgām attiecībām nebūt nav tik vienkārša un ne visiem tas izdodas ar pirmo reizi. Neatkarīgi no tā, ko tu izlem, tu vari veidot savu atbalsta sistēmu un meklēt veidus, kā justies drošībā, uzsver krīzes centrs "Skalbes".

Meklē drošību

Tu vari lūgt palīdzību draugiem un radiem, taču citkārt draugi un radi var nenovērtēt patiesās briesmas, kurām tu un tavi bērni tiek pakļauti. Jautājumus par savu drošību tu vari pārrunāt arī ar psihologu, sociālo darbinieku vai citu cilvēku, kurš gatavs tev palīdzēt.

Vari zvanīt uz atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006 vai citu uzticības tālruni, kur varēsiet pārrunāt labāko iespējamo risinājumu.

Noderīgi ieteikumi, kas var palīdzēt:

  • pastāsti par notiekošo saviem draugiem, kaimiņiem;
  • tici, tā nav tava vaina, apzinies, ka vardarbība ir noziegums;
  • esi saudzīgs pret sevi un saviem bērniem;
  • atceries, ka vardarbība var ietekmēt tavus mērķus un plānus;
  • apzinies, ko esi darījis līdz šīm, lai izmainītu notiekošo;
  • meklē palīdzību pie psihologa, psihoterapeita;
  • iepazīsties ar savām likumiskajām tiesībām.

Ja tu nevēlies attiecības pārtraukt

Ja tu nevēlies attiecības pārtraukt, arī tad tev un tavam partnerim nepieciešams atbalsts. Cilvēks izvēlas rīkoties vardarbīgi, bet bieži vien vaino tajā citus. Uzņemoties atbildību par notikušo, partneris var iemācīties rīkoties nevardarbīgi. Kopā ar speciālistu jūs varat pārrunāt palīdzības iespējas, piemēram, iespēju vardarbības veicējam apmeklēt valsts apmaksātas nodarbības vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Tas, ka partneris izsaka vēlmi mainīties, ir ļoti svarīgi, tomēr tas nenozīmē, ka viņš uzreiz pārstās būt vardarbīgs.

Apdomā:

  • Ja tu tiec pazemots, kā tu vari par sevi parūpēties?
  • Kuram cilvēkam tu varētu uzticēties?
  • Vai ir kāda droša vieta, kur vari patverties, ja situācija kļūst pārāk bīstama un tev ir vajadzīgs laiks pārdomām.

Drošības plāns vardarbīgā situācijā:

  • ja vardarbības akts šķiet nenovēršams, mēģini atrasties telpās, kurām ir izeja;
  • pārbaudi savu izkļūšanas plānu - pārliecinies, kuras durvis, kāpnes, logi, lifti ir visdrošākie izkļūšanai no mājas;
  • identificē tos kaimiņus, kuriem tu vari pastāstīt par vardarbību un lūgt arī viņiem izsaukt policiju, gadījumos, kad dzirdama vardarbībai raksturīgā trokšņošana;
  • iemāci bērniem izsaukt palīdzību, zvanot uz policiju 110;
  • situācijās, kad jūties pārbijies un briesmās, uzticies sev un dari visu, lai pasargātu sevi un savus bērnus.

Drošā vide!

Statistikas dati liecina, ka katra trešā Latvijas sieviete vismaz reizi mūžā ir piedzīvojusi vardarbību ģimenē. Pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu laikā, kad daudzi bija spiesti pavadīt vairāk laika mājokļa četrās sienās, šī situācija saasinājās vēl vairāk. Vardarbība ģimenē skar ne vien pieaugušos, bet tai pašā mājsaimniecībā dzīvojošos bērnus.

Iniciatīvas "Pamani vardarbību" ir uzlaboti vardarbības skarto ģimeņu ikdienas apstākļi krīzes centrā "Mīlgrāvis".

Krīzes centra "Mīlgrāvis" vadītāja Inese Tetere uzskata, ka atbilstoši iekārtota dzīves vide ir vairāk nekā tikai jumts virs galvas – tā uzlabo sieviešu emocionālo labsajūtu un nodrošina bērniem mierīgu, ērtu vidi, kurā var droši attīstīties.

Krīzes centrs pastāv jau 15 gadu, un šai laikā atbalstītas daudzas ģimenes. Mājvietu sievietēm, sievietēm ar bērniem un grūtniecēm krīzes situācijās finansē Rīgas domes Labklājības departaments. Vardarbībā cietušajiem tiek nodrošināti valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Foto: Labiekārtotas telpas krīzes centrā "Mīlgrāvis"

Aiziešana no vardarbīgām attiecībām var būt ļoti sarežģīta, taču ilgtermiņā tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi, savus bērnus un dzīvot kvalitatīvu un drošu dzīvi. Esi gatavs - izstrādā savu drošības plānu. ATCERIES! Ja paliec attiecībās, arī tad tu vari meklēt atbalstu un drošību.

KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?

Aicinām izpildīt testu, kas atvieglo dažādu vardarbības veidu identificēšanu, mudināsim būt vērīgiem un nepalaist garām vardarbības pazīmes sev līdzās.

Cietušie palīdzību var meklēt pašvaldības sociālajā dienestā vai krīzes centrā:

Centrs "Marta"

Matīsa iela 49-3, Rīga

Tālr.: 67378539

E-pasts: centrs@marta.lv

Centra "Marta" Liepājas filiāle

Kūrmājas prospekts 11, Liepāja

Tālr.: 29195442

E-pasts: centrs@martaliepaja.lv

Ģimenes krīzes centrs "Mīlgrāvis"

Ezera iela 21, Rīga

Tālr.: 67012515, 67398383

E-pasts: gimenes@krize.lv

Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes"

Kungu iela 34, Rīga

Tālr.: 24551700, 27722292

E-pasts: skalbes@skalbes.lv

Krīzes centrs ģimenēm ar bērniem "Paspārne"

Talsu iela 39, Ventspils

Tālr.: 63661515, 22012434

E-pasts: pasparne_kc@inbox.lv

Nodibinājums "Centrs Valdardze"

Raiņa iela 9f, Valmiera

Tālr.: 64220686

E-pasts: valdardze@inbox.lv

Raksts tapis sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO