FOTO: Apollo aculiecinieks

1989. gada 23. augustā aprit 32 gadi kopš, demonstrējot vienotību un alkas pēc brīvības, divi miljoni cilvēku sadevās rokās un uz 15 minūtēm izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja visas trīs Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Atsaucoties uz vēsturisko notikumu, vairāki obligātas Covid-19 vakcinācijas pretinieki pirmdien vakarā rīko šim jautājumam veltītu protesta akciju ar tādu pašu nosaukumu. Portāls "Apollo.lv" piedāvā foto un video atspoguļojumu no notikuma vietas.

FOTO: Mītiņa dalībnieki Rīgas centrā 

FOTO un VIDEO: Mītiņa atspoguļojums Iecavas pusē

VIDEO: Mītiņa dalībnieki Iecavas pusē 

Foto: Mītiņa dalībnieki Igaunijā

Dainis Īvāns gatavs vērsties policijā pret vakcinācijas pretinieku "Baltijas ceļa" kampaņu

Sociālajos medijos publicēts video – aicinājums doties Baltijas ceļā, taču ar pavisam citu vēstījumu. Kategoriski pret šādu rīcību ir viens no Baltijas ceļa iniciatoriem Dainis Īvāns, kurš gatavs vērsties policijā, tāpat arī Anatolijs Gorbunovs un mūzikas "Atmostas Baltija" autors Boriss Rezņiks.

Akciju tiek plānots izmantot pavisam citiem nolūkiem – aicinājums piedalīties Baltijas ceļa pasākumā, piesaucot lozungus par brīvību, ir arī aicinājums iestāties pret obligātu vakcināciju. Kategoriski pret šādu rīcību ir viens no Baltijas ceļa rīkotājiem Dainis Īvāns.

"To es varu saukt par tādu zaimošanu, ņirgāšanos par cilvēkiem, kas pirms 33 gadiem riskēja ar dzīvību. Šis ir viens no mēģinājumiem devalvēt to visu. Es varu izteikt tikai nicinājumu šādiem te ļaudīm, kas spekulē ar tautai, patiesībā arī starptautiski, svētiem jēdzieniem, kas pasaulē nozīmē pavisam kaut ko citu – solidaritāti, nevis sabiedrības šķelšanu un naidošanu."

Līdzīgu nostāju pauž arī dziesmas "Atmostas Baltija" autors Boriss Rezņiks.

"Es neredzu nekādu sakaru dziesmai ar vakcinēšanos, tas sakars nav, un saprotu, ka nekad nebūs. Un, ja manam viedoklim ir kāda nozīme, es pat aizliedzu izmantot šo dziesmu vakcinēšanas kaut kādās akcijās. Pirmkārt, tam nav nekāds sakars, un, otrkārt, es neesmu pret vakcinēšanu, es esmu vakcinēts un tas ir normāli. Šaubos, ka tā var skanēt bez manas atļaujas."

Pasākuma rīkotājiem un arī pašam gaidāmajam pasākumam seko līdzi arī drošības iestādes Latvijā.

"Baltijas ceļa" vēsture

1989. gada 23. augustā, piecdesmitajā pakta parakstīšanas gadadienā, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji pieprasīja atzīt Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un nekavējoties atjaunot Baltijas valstu neatkarību.

1989. gada 23. augusta akcija kopumā pulcēja 700 tūkstošus cilvēku Igaunijā, 500 tūkstošus cilvēku Latvijā un 1 miljonu cilvēku Lietuvā. Savukārt PSRS oficiālā informācija, ko sniedza ziņu aģentūra “TASS”, ir tāda, ka akcija pulcēja 300 tūkstošus cilvēku Igaunijā un 500 tūkstošus cilvēku Lietuvā. Savukārt par Latviju informācija netika publicēta. Konkrētus skaitļus ir grūti aplēst atšķirīgu informācijas avotu dēļ.

Foto: Akcija Liesmojošais Baltijas ceļš 1991.gadā Saldū un pie Iecavas

"Baltijas ceļa" solidaritātes demonstrācijas akcijas tai laikā norisinājās arī Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un daudzviet citur pasaulē.

Lielākais akcijas sasniegums bija PSRS piekāpšanās Baltijas valstu iedzīvotāju protesta akcijas priekšā un savu pagātnes noziegumu atzīšana. PSRS beidzot atzina Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas faktu un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas bija pirmais solis uz visu trīs Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

"Baltijas ceļš" piesaistīja visas pasaules uzmanību trīs mazu valstu cīņai par savu neatkarību. Tā deva iedvesmu un jaunus spēkus pasaules demokrātiskajām kustībām un bija pozitīvs piemērs citām pasaules valstīm, kas cīnās par savu neatkarību, kā arī tā rosināja Vācijas atkalapvienošanās procesu.

"Baltijas ceļš" pierādīja to, ka ticība demokrātiskajām idejām var vienot Baltijas valstu iedzīvotājus. Brālības sajūta, vienotība un kopīgs mērķis, ko stiprināja šī akcija, kļuva par nozīmīgu spēku, kas vainagojās ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO