11. septembra uzbrukums.

FOTO: Reuters/ScanPix

"Es zinu, ka mēs mirsim. Te ir trīs cilvēki, kas grasās kaut ko darīt. Es mīlu tevi, mīļā, " pēdējā sarunā teica aviokompānijas "United Airlines" reisa Nr. 93 pasažieris. 11. septembris daudziem palicis spilgtā atmiņā saistībā traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs - "Al Qaeda" kaujinieku nolaupītās lidmašīnas ietriecās Dvīņu torņos, Pentagonā un Vašingtonā. Šodien aprit apaļi 20 gadi kopš šī satraucošā notikuma.

Izdzīvoja laimīgas sakritības dēļ

Dženisa Bruksa bija tikko pārradusies no darba Pasaules tirdzniecības centra Dienvidu torņa 84. stāvā, kad izdzirdēja visvarenu blīkšķi, vēstī ārzemju medijs "Sky News".

61 gadu vecā sieviete no Londonas austrumiem uz Ņujorku bija pārcēlusies tikai pirms nedēļas. Kolēģis viņu pārliecināja, ka troksnis ir saistīts ar būvniecības darbiem un nav nekas traks.

Bruksas kundze atgriezās pie sava rakstāmgalda, lai turpinātu strādāt. Pāris minūtes vēlāk nolaupītā lidmašīna ietriecās ēkā, kurā bija viņas darba vieta. 

"Dzirdēju skaļos kliedzienus. Sieviete vēljoprojām kliedz manos murgos..." atceras Bruksas kundze.

14

Ugunsbumba pārņēma daļu no torņa virsotnes. Bruksas kundze un viņas kolēģi guva šausminošu pieredzi. Apkārt valdīja haoss un apkārt bija posta pilnas ainas. Ārkārtas dienesti izmisīgi strādāja. Atlūzas no ēkas bija izkaisītas visapkārt.

Bruksas kundze atceras, ka, atrodoties jau ārpus ēkas teritorijas, dzirdējusi "dārdošas skaņas"- tā bija skaņa, kad cilvēki lēkuši ārā no ēkas un ietriekušies zemē.

Tie ir tikai daži no cilvēku stāstiem, kuru it kā ikdienišķā diena kļuva par, visticamāk, baisāko notikumu ļoti daudzu cilvēku dzīvēs. Daļai palaimējās izglābties, bet daļai jāsadzīvo ar sērām, jo zaudējuši tuviniekus.

Terorakts.

FOTO: Reuters/ScanPix

11. septembra darba grupas atklājumi

2002. gadā ASV prezidents Bušs iecēla komisiju, kas izmeklēja traģiskos notikumus. Divus gadus vēlāk tā klajā nāca klajā ar galīgo ziņojumu, vēstī tiešsaistes enciklopēdija "Britannica".

Tās rezultātā tika konstatēts, ka CIP galvenā neveiksme bija, ka pirms 11. septembra notikumiem "novērošanas sarakstā" nebija iekļauti galvenie uzbrukuma organizētāji, tāpēc viņi varēja brīvi ieceļot valstī.

2001. gada 24. augustā divus lidmašīnas nolaupītājus CIP nodeva FIB "uzmanīšanai", bet pāris nedēļas vēlāk tas viņiem netraucēja nolaupīt lidmašīnas.

CIP ģenerāldirektors secinājis, ka FIB informēšana un sadarbība ar CIP, abu organizāciju operatīva reaģēšana būtu novedusi pie grupējuma dalībnieku novērošanas. Savukārt tas, iespējams, būtu ļāvis iegūt informāciju par lidotapmācību, finansējumu un citām teroraktā iesaistītajām personām.

Vēl vienu signālu FIB saņēma arī no lidošanas skolas, kas pauda savas bažas un aizdomas par kādu Marokas izcelsmes Francijas pilsoni vārdā Mosaī, kurš 2001. gada vasarā apmeklēja lidojumu skolu Minesotā. Vīrietis instruktoru uzmanību piesaistīja, jo viņam bija maz zināšanu par lidošanu, un viņš neuzvedās kā tipisks aviācijas students.

16. augustā Mosaī tika arestēts par vīzas laika pārsniegšanu. Lai gan viņš nebija "20. lidmašīnas nolaupītājs", kā vēlāk tika plaši ziņots, viņš bija saņēmis naudu no viena no 11. septembra koordinatoriem Ramzi Binalšiba. 

Kā tas notika?

2001. gada 11. septembrī plkst. 8.45 skaidrā otrdienas rītā Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra ziemeļu tornī ietriecās "American Airlines" lidmašīna "Boeing 767", kas bija piekrauta ar 20 000 galonu reaktīvās degvielas, vēsta ārzemju medijs "History".

Tiek ziņots, ka uzbrukumu finansēja Saūda Arābijas bēguļojošā Osamas bin Ladena teroristu organizācija "Al Qaeda". Viņi, kā tiek apgalvots, darbojās, lai atriebtos par Amerikas atbalstu Izraēlai, tās iesaistīšanos Persijas līča karā un tās militāro klātbūtni Tuvajos Austrumos.

Trieciena rezultātā debesskrāpja 80. stāvā palika "tukša" un degoša bedre. Mira simtiem cilvēku. Sadursmes izraisīja masīvu sprādzienu. 

Uzbrukuma plānošana

Daži no teroristiem jau vairāk nekā gadu dzīvoja ASV un veikuši lidošanas nodarbības Amerikas komerclidojumu skolās. "Ieslīdējuši" valstī pirms 11. septembra notikumiem, viņi darbojās kā operācijas "muskulis".

19 teroristi slepus un diezgan viegli valstī ieveda arī citas nepieciešamas lietas un atlidoja no Austumkrasta uz Kaliforniju ar agru rīta reisu 11. septembrī.

Galvenais uzbrukuma plānotājs bija Hālids Šeihs Muhameds, vēsta "Britannica". Viņš savu jaunību bija pavadījis Kuveitā. Musulmaņu brālībai viņš pievienojās 16 gadu vecumā, un vēlāk devās uz koledžu ASV. Vēlāk viņš atgriezās Pakistānā un rīkoja džihādu pret Padomju Savienību, kas 1979. gadā sāka iebrukumu Afganistānā. 

Hālids Šeihs Muhameds.

FOTO: AP/Scanpix

Viņu apcietināja 2003. gada 1. martā.

Kamēr lielas ļaužu masas vēroja notikumus Ņujorkā, "American Airlines" lidmašīna "Boeing 767" apmeta loku Vašingtonas centrā pirms ietriekšanās Pentagona militārajā mītnē rietumu pusē plkst. 9.45.

Dvīņu torņu sabrukšana

Nepilnās 15 minūtēs augstceltnes sagruva, paceļoties milzu dūmu un putekļu mākonim.

Debesskrāpja tērauda konstrukcijas, kas būvētas, lai izturētu spēcīgās vēja brāzmas, kas pārsniedz 300 kilometrus stundā, neizturēja karstumu un sagruva.

Plkst. 10.30 sabruka Dvīņu torņu ziemeļu ēka. Tikai seši cilvēki Pasaules tirdzniecības centra torņos to sabrukšanas brīdī izdzīvoja.

Ceturtā nolaupītā lidmašīna - aviokompānijas "United Airlines" reiss Nr. 93

Tā tika mērķtiecīgi virzīta uz Balto Namu Vašingtonā, bet nokrita netālu no Šenksvilas pilsētiņas Pensilvānijas štata rietumos plkst. 10.10.

Viens no pasažieriem, saprotot notiekošo, zvanīja sievai un teica:

"Es zinu, ka mēs visi mirsim. Te ir trīs cilvēki, kas grasās kaut ko darīt. Es mīlu tevi, mīļā. "

14

Tika ziņots, ka pasažieri mēģinājuši uzveikt teroristus, un tie nogāzuši laineri, taču katastrofas vieta drīzāk liecināja, ka lidmašīnu notriekuši Gaisa spēku iznīcinātāji, kuri tika pacelti gaisā pēc uzbrukumiem Ņujorkā. Visi 44 cilvēki uz klāja tika nogalināti.

Terorakts prasīja daudzas dzīvības

Kopā teroraktā mira 2996 cilvēku, ieskaitot 19 teroristus, kas atradās lidmašīnās. Iedzīvotāji no 78 valstīm gāja bojā Ņujorkā, Vašingtonā un Pensilvānijā.

Lidmašīnām ietriecoties Pasaules tirdzniecības centra ēkās bojā gāja 2763 cilvēki. To skaitā bija 343 ugunsdzēsēji un mediķi, 23 Ņujorkas policijas darbinieki un 37 likumsargi, kas palīdzēja evakuācijas laikā.

Pentagonā mira 189 cilvēki, ieskaitot 64 cilvēkus, kas atradās lidmašīnā. Aviokompānijas "United Airlines" reisā Nr. 93 bojā gāja 44 cilvēki.

Atslepenos ar 11. septembra teroraktiem saistītos dokumentus

Tuvojoties 2001. gada 11. septembra teroraktu 20. gadadienai, ASV prezidents Džo Baidens devis rīkojumu sešu mēnešu laikā atslepenot valdības dokumentus, kas saistīti ar toreizējiem notikumiem.

"Mēs nedrīkstam aizmirst sāpes, ko pieredzējušas mūsu vēsturē smagākajā teroristu uzbrukumā bojāgājušo 2977 nevainīgo cilvēku ģimenes un tuvinieki," teica Baidens.

14

Tāds lēmums uzskatāms par būtisku pavērsienu pēc gadiem ilgiem teroraktu upuru ģimeņu centieniem iegūt skaidrību par tuvas ASV sabiedrotās - Saūda Arābijas - valdības vai izlūkdienestu iespējamo saistību ar notikušo.

Tā nav pirmā reize, kad Pasaules tirdzniecības centra augstceltnes piedzīvoja teroraktu

1993. gadā teroristi Pasaules tirdzniecības centra kompleksa pazemes autostāvvietā detonēja spridzekli, kas bija ievietots kravas automašīnā. Sprādziena vilnis sasniedza septīto torņa stāvu, nogalinot sešus, bet ievainoto cilvēku skaits sasniedza vairāk nekā tūkstoti. Torņi spēja izturēt sprādzienu un nesabrukt.

ASV varas iestādes vēlāk arestēja teroristus, kuri bija atbildīgi par sprādzienu.

Līdz ar šo notikumu mainījusies attieksme pret teroraktiem kopumā

11. septembra terorakti ievērojami iespaidoja gan ASV, gan Eiropas un citu valstu attieksmi pret terorismu un drošības līdzekļiem, kas tiek pieņemti lidostās un lidmašīnās. ASV tika izveidots īpašs departaments, kas ir atbildīgs par drošību lidostās.

"Tagad mēs fokusējamies uz terorisma draudiem un to novēršanu krietni vairāk nekā pirms 11. septembra,"

14

izteicās nacionālās drošības eksperts Daniels Baimens.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO