Ilustratīvs attēls.

FOTO: Apollo.lv kolāža

Aizvadītā vasara bija karstākā novērojumu vēsturē, iepriekš ziņoja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Portāls "Apollo.lv" sazinājās ar LVĢMC Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas Prognožu un klimata daļas datu analītiķi Daci Gaili, lai noskaidrotu, kādas klimata pārmaiņas varētu piemeklēt Latviju tuvākā un tālākā nākotnē. Tāpat painteresējāmies par to, kādas ekstremālas dabas parādības Latvijā varētu kļūt regulārākas un intensīvākas.

Kādas būtiskas klimata pārmaiņas Latvija varētu piedzīvot tuvākajos gados?

"Principā, runājot par tuvākajiem gadiem, mēs varētu piedzīvot tādas pašas klimata pārmaiņu izpausmes, kādas notiek jau šobrīd - šī aizvadītā 2021. gada vasara patiešām bija ekstremāla, jo tā bija karstākā novērojumu vēsturē kopš 1924. gada," portālam "Apollo.lv" stāsta Gaile.

Tas nozīmē, ka šāda veida ekstremāli laikapstākļi ir gaidāmi ne tikai tuvākajos gados, bet līdz pat 21. gadsimta beigām. Prognozes liecina, ka šādi laikapstākļi var kļūt arvien biežāki un intensīvāki.

"Tā ir taisnība, ka pieaug gaisa temperatūra un rezultātā, piemēram, ja ir liels sausums, rodas ilgie sausuma periodi, var izcelties plaši mežu ugunsgrēki," skaidro LVĢMC eksperte.

35

Eksperte vilka paralēles ar 2018. gadu, jo tad arī bija ļoti karsta vasara. Maija un jūnija mēneši bija ļoti sausi un tā rezultātā veidojās plaši meža ugunsgrēki. Tā rezultātā cieta lauksaimniecības nozare, kurā pat tika izsludināts ārkārtas stāvoklis tieši lielā karstuma un sausuma dēļ.

Līdzīgas prognozes ir arī ar plūdiem - tiek veikti novērojumi, un prognozes liecina, ka tie varētu kļūt plašāki un intensīvāki.

"Piemēram, 2017. gada vasarā, 23. un 24. augustā, Latgalē bija ļoti spēcīgas lietusgāzes, kas radīja lielus plūdus, tajā skaitā applūda plašas lauksaimniecības teritorijas un ceļi," portālam "Apollo.lv" stāsta Gaile.

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Apollo.lv kolāža

Viņa piebilda, ka šovasar, piemēram, Lielpečos Jāņu naktī bija ļoti spēcīgas lietusgāzes un dažu stundu laikā nolija 69 milimetri nokrišņu, kas ir ļoti daudz – gandrīz Lielpeču jūnija norma (79 mm).

"Tas ir kaut kas ekstremāls, ka pāris stundu laikā nolijis tik daudz nokrišņu. Tiek prognozēts, ka arī nākotnē tik pēkšņi un intensīvi nokrišņi kļūs arvien regulārāki," skaidro LVĢMC prognožu un klimata daļas datu analītiķe.

Vai ekstremālās dabas parādības nākotnē var kļūt intensīvākas?

Eksperte atbildēja apstiprinoši, norādot, ka jau mūsdienās dabas parādības, it īpaši ekstremālās parādības, kļūst intensīvākas un regulārākas.

Piemēram, raugoties vēsturē, tornado Latvijā nebija izplatīta parādība, taču pēdējos gados tie pieņemas spēkā un tiek novēroti arvien biežāk.

"Šajā gadsimtā ir novēroti vairāki tornado ar lielu spēku. Pēdējā laikā spēcīgākais reģistrētais tornado gan novērots 2002. gadā, kad tika laupītas pat cilvēku dzīvības," teica Gaile.

35

Tiesa, arī pavisam nesen, 2019. gada jūlijā, Balvu novadā tika nopostītas vairākas mājas. LVĢMC dati par tornado ir mazāk, jo tās ir lokālas dabas parādības. Gadījumā, ja tornado "netrāpa uz" LVĢMC novērojumu stacijas, tad centrs nevar noteikt, kāds ir bijis viesuļvētras spēks.

"Nākotnē tiek prognozēts, ka arī šī dabas parādība kļūs regulārāka un intensīvāka, protams, ne tāda, kā tiek rādīta filmās," skaidro Gaile.

35

2021. gada jūnijā Čehijā un Beļģijā tika reģistrēti tornado gadījumi, kas radīja plašus postījumus un laupīja arī cilvēku dzīvības.

Beļģijā Borēnas pilsētai pāri traucās tornado, nodarīti postījumi vairākiem desmitiem ēku, kā arī 17 cilvēki guva vieglus savainojumus. Postījumi tika nodarīti 92 ēkām, bet aptuveni desmit būves nebija vairs apdzīvojamas.

Savukārt viesuļvētrā Čehijā bojā gāja seši cilvēki un simtiem tika ievainoti. Viesuļvētra izveidojās brīdī, kad visu valsti skāra spēcīgi pērkona negaisi, un nodarīja lielus postījumus septiņās pilsētiņās un ciematos. Sagrautas tika ēkas un apgāztas automašīnas, kā arī tika koki izrauti ar saknēm un bojātas elektroapgādes līnijas.

Tornado pavadīja krusa, krusas graudiem vietām sasniedzot tenisa bumbiņas izmērus. Tāpat vairāk nekā 40 000 mājsaimniecību vētras palika bez elektroapgādes.

"Šajā gadījumā viesuļvētra bija krietni spēcīgāka un postošāka, jo tā trāpīja tieši pilsētās, kur ir daudz cilvēki un to var novērot. Latvijā arī viesuļvētras ir novērotas, tikai pie mums nav tik spēcīgos apmēros notikušas pilsētās," norāda LVĢMC eksperte.

35

Tieši šī iemesla dēļ cilvēki tornado klātbūtni tik pastiprināti neizjūt. Kā piemēru Gaile min mežstrādniekus, kuri, aizbraucot uz mežu, novēro, ka koki ir izgāzti ar visām saknēm.

Ziema, pavasaris, vasara un rudens - kāds laiks varētu būt sagaidāms katrā no gadalaikiem?

Kopējā tendence liecina, ka līdz pat 21. gadsimta beigām gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā paaugstināsies. Šāda tendence tiek prognozēta arī gadalaikos.

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Apollo.lv kolāža

"Protams, uzreiz rodas jautājums - 2021. gada ziema bija diezgan vēsa un sniga, taču, ja godīgi, tad tā nebija tik ekstremāli auksta. Šī ziema bija vēsākā kopš 2012./2013. gada, taču patiesībā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas," skaidro LVĢMC eksperte.

Gaile norādīja, ka tendences liecina, ka nākotnē ziemās varētu būt arvien mazāk sniega un gaidāmi "zaļie" Ziemassvētki, taču tas nemaina faktu, ka var gadīties arī aukstuma periodi.

35

Līdzīga situācija ir arī ar vasarām - tas, ka 2021. gada vasara bija karsta, nenozīmē, ka nākamā kļūs vēl siltāka. "Tas nozīmē, ka vasarās būs arī vēsāki periodi, kad varēsim "atpūsties" no šiem karstuma viļņiem."

Tāpat tendences rāda, ka visvairāk pieaug tieši minimālā gaisa temperatūra, kā arī tiek prognozēts straujš gaisa temperatūras pieaugums pavasarī.

"Runājot par nokrišņiem, to daudzums visvairāk pieaugs tieši ziemā un pavasarī. Analizējot datus, novērojam, ka ziemā pieaug gan gaisa temperatūra, gan nokrišņi un, ja nebūs sniega, tad laikapstākļi kļūs līdzīgāki kā oktobrī un novembrī - drūms un pelēks laiks," norāda LVĢMC eksperte.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO