Ilustratīvs attēls.

FOTO: zimmytws/Shutterstock

Dzīvē ikvienam var pienākt brīži, kad šķiet, ka esi bezizejā. Krīzes centrs "Mīlgrāvis" jau 15 gadus darbojas kā meka tiem, kuri bezizejas situācijās meklē palīdzību un patvērumu. Par to, kāda situācija pašlaik ir krīzes centrā un kā līdzcilvēki var palīdzēt tur esošajām sievietēm, sarunā ar portālu "Apollo.lv" stāsta centra vadītāja Inese Tentere.

Inese atzīst, ka kopš iniciatīvas "Pamani vardarbību" sākuma par klientu trūkumu "Mīlgrāvis" nevarot sūdzēties. Pašlaik centrā ir situācija, ka viņiem pat nākas sievietes vai ģimenes pārvirzīt uz citiem krīzes centriem. 

Sieviešu, kuras pašlaik apmetušās "Mīlgrāvī", stāsti ir ļoti dažādi. Inese ieskicē spilgtāko par katru centra iemītnieci.

Viena mamma krīzes centrā ir nonākusi atkārtoti, viņa jau pirms pāris gadiem tur ieradusies ar jaundzimušo uz rokām. "Iepriekšējais bērns jau ir atņemts, tagad ir piedzimis cits. Sieviete apprecējās ar pakistāni Polijā, tur vairs nebija ko ēst, atbrauca atpakaļ uz Latviju un uzreiz vērsās pie mums," stāsta Tentere.

Cita sieviete "Mīlgrāvī" ir nonākusi, kad palīdzēt viņai lūdza māsa. "Viņai ir alkohola atkarība, divi bērni. Viņa pati to atzīst... Kaut ko mēģinām darīt, kaut kā ar to palīdzēt."

"Tad vēl viena mamma pie mums atnāca pati. Pret viņu vardarbīgs bija bērna tēvs. Bērniņam ir septiņi mēneši," stāsta Inese. "Vasarā salaba ar viņu, pēc tam atkal sakāvās, un tagad atkal ir atpakaļ [krīzes centrā]. Izrādījās, ka visam apakšā meitenei ir arī atkarības."

Vēl viena sieviete ir nonākusi krīzes centrā ar sociālā dienesta starpniecību. "Arī atkārtoti, sievietei ir pieci bērni vecumā no sešiem mēnešiem līdz sešiem gadiem, trīs ir atņemti. Vardarbība ģimenē no bērnu tēva puses, bet viņai ir ļoti smaga līdzatkarība."

"Mīlgrāvī" patvērumu radusi arī sieviete gados, kuru krīzes centrā nogādāja pieaugusī meita.

"Viņai ir 50 gadi, un laulībā ir 30 gadus. Vīrs sācis iedzert un kļuvis vardarbīgs, bet pagāja mēnesis, un viņa atgriezās atpakaļ pie viņa," norāda Inese.

"Vēl pie mums ir ļoti jauna sieviete, bērns dzīvo pie tēva. Viņa pati pameta savu bērnu un aizgāja pie cita vīrieša, kurš viņu piekāva..." atklāj krīzes centra vadītāja, piebilstot, ka "katram ir savs stāsts, kas dažiem sācies jau bērnībā".

Vaicāta, kāda palīdzība krīzes centram ir nepieciešama, Tentere norāda, ka viņiem esot viss, lai nodrošinātu sieviešu un ģimeņu uzturēšanos un pavadītu "jaunās dzīves" ceļā, bet pēc sapulces ar darbiniekiem viņi ir nolēmuši, ka gribētu iepriecināt "savas meitenes".

Krīzes centrs "Mīlgrāvis" aicina cilvēkus ziedot higiēnas un skaistumkopšanas preces: piemēram, dušas krēmus, šampūnus, krēmus, dekoratīvo kosmētiku.

Tāpat ļoti noderētu krāsojamās grāmatas bērniem un pieaugušajiem.

"Ja būtu iespēja viņām sagādāt kādu skaistumkopšanas meistarklasi vai uzfrišināt viņas! Ieveidot matus vai sagādāt kādu fotosesiju. Viņas nekad to pašas neatļautos un neizdarītu. Gribam sniegt kaut ko sievišķīgu, kas palīdzētu viņu pašapziņai. Jebkura sieviete, kura sevi palutina, uzreiz jūtas labāk," pauž Tentere.

Ja ir kāds fotogrāfs, vizāžists, frizieris, kurš grib palīdzēt "Mīlgrāvī" dzīvojošajām sievietēm, sagādājot viņām brīdi prieka, lūdzam sazināties ar krīzes centru, rakstot uz e-pastu: gimenes@krize.lv.

Atbalsta un drošības plānošana

Izraušanās no vardarbīgām attiecībām nebūt nav tik vienkārša, un ne visiem tas izdodas ar pirmo reizi. Neatkarīgi no tā, ko tu izlem, tu vari veidot savu atbalsta sistēmu un meklēt veidus, kā justies drošībā, uzsver krīzes centrs "Skalbes".

Meklē drošību

Tu vari lūgt palīdzību draugiem un radiem, taču citkārt draugi un radi var nenovērtēt patiesās briesmas, kurām tu un tavi bērni tiekat pakļauti. Jautājumus par savu drošību tu vari pārrunāt arī ar psihologu, sociālo darbinieku vai citu cilvēku, kurš gatavs tev palīdzēt.

Vari zvanīt uz atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006, kur varēsiet pārrunāt labāko iespējamo risinājumu.

Noderīgi ieteikumi, kas var palīdzēt:

  • pastāsti par notiekošo saviem draugiem, kaimiņiem;
  • tici, tā nav tava vaina, apzinies, ka vardarbība ir noziegums;
  • esi saudzīgs pret sevi un saviem bērniem;
  • atceries, ka vardarbība var ietekmēt tavus mērķus un plānus;
  • apzinies, ko esi darījis līdz šīm, lai izmainītu notiekošo;
  • meklē palīdzību pie psihologa, psihoterapeita;
  • iepazīsties ar savām likumiskajām tiesībām.

Ja tu nevēlies attiecības pārtraukt

Ja tu nevēlies attiecības pārtraukt, arī tad tev un tavam partnerim nepieciešams atbalsts. Cilvēks izvēlas rīkoties vardarbīgi, bet bieži vien vaino tajā citus. Uzņemoties atbildību par notikušo, partneris var iemācīties rīkoties nevardarbīgi. Kopā ar speciālistu jūs varat pārrunāt palīdzības iespējas, piemēram, iespēju vardarbības veicējam apmeklēt valsts apmaksātas nodarbības vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Tas, ka partneris izsaka vēlmi mainīties, ir ļoti svarīgi, tomēr tas nenozīmē, ka viņš uzreiz pārstās būt vardarbīgs.

Apdomā:

  • Ja tu tiec pazemots, kā tu vari par sevi parūpēties?
  • Kuram cilvēkam tu varētu uzticēties?
  • Vai ir kāda droša vieta, kur vari patverties, ja situācija kļūst pārāk bīstama un tev ir vajadzīgs laiks pārdomām?

Drošības plāns vardarbīgā situācijā:

  • ja vardarbības akts šķiet nenovēršams, mēģini atrasties telpās, kurām ir izeja;
  • pārbaudi savu izkļūšanas plānu - pārliecinies, kuras durvis, kāpnes, logi, lifti ir visdrošākie izkļūšanai no mājas;
  • identificē tos kaimiņus, kuriem tu vari pastāstīt par vardarbību un lūgt viņus izsaukt policiju gadījumos, kad dzirdama vardarbībai raksturīgā trokšņošana;
  • iemāci bērniem izsaukt palīdzību, zvanot uz policiju 110;
  • situācijās, kad pārbīsties un jūties briesmās, uzticies sev un dari visu, lai pasargātu sevi un savus bērnus.

Drošā vide!

Statistikas dati liecina, ka katra trešā Latvijas sieviete vismaz reizi mūžā ir piedzīvojusi vardarbību ģimenē. Pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu laikā, kad daudzi bija spiesti pavadīt vairāk laika mājokļa četrās sienās, šī situācija saasinājās vēl vairāk. Vardarbība ģimenē skar ne vien pieaugušos, bet arī tai pašā mājsaimniecībā dzīvojošos bērnus.

Iniciatīvas "Pamani vardarbību" ir uzlaboti vardarbības skarto ģimeņu ikdienas apstākļi krīzes centrā "Mīlgrāvis".

Krīzes centra "Mīlgrāvis" vadītāja Inese Tentere uzskata, ka atbilstoši iekārtota dzīves vide ir vairāk nekā tikai jumts virs galvas – tā uzlabo sieviešu emocionālo labsajūtu un nodrošina bērniem mierīgu, ērtu vidi, kurā var droši attīstīties.

Krīzes centrs pastāv jau 15 gadu, un šajā laikā atbalstītas daudzas ģimenes. Mājvietu sievietēm, sievietēm ar bērniem un grūtniecēm krīzes situācijās finansē Rīgas domes Labklājības departaments. Vardarbībā cietušajiem tiek nodrošināti valsts apmaksāti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Foto: Sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros atjaunotās krīzes centra "Mīlgrāvis" telpas

Aiziešana no vardarbīgām attiecībām var būt ļoti sarežģīta, taču ilgtermiņā tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi, savus bērnus un dzīvot kvalitatīvu un drošu dzīvi. Esi gatavs - izstrādā savu drošības plānu. ATCERIES! Ja paliec attiecībās, arī tad tu vari meklēt atbalstu un drošību.

Raksts tapis sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību" ietvaros. 

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO