Bijušais Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis norādīja: "Tas stāsts jau sākās krietni agrāk. Jo runa ir par 1986., 1987 gadu. Kad sāka attīstīties valstī tā saucamie cehoviki. Privātuzņēmēji, kas sāka šūt, tirgot, vest kaut ko, pārdot. Un tieši tajā brīdī šī komanda sāka darboties."
Haritonovu un Vaļaginu aizturēja 1994.gada aprīlī. Tikai tad sabiedrība uzzināja, ka Haritonovs līdzās Pārdaugavas grupējumam, vadījis otru lielāko organizētās noziedzības grupējumu valstī. Četri no septiņiem apsūdzētajiem bija ar kriminālām pagātnēm.
Naudu, ko izspieda no uzņēmējiem, "haritonovieši" ieguldīja benzīna tirdzniecībā, citos ienesīgos biznesos un nekustamajos īpašumos. Tā laika aculiecinieki atceras degvielas cisternas ar uzrakstu "BRIH", kas tulkojās kā "Brigada Haritonova". Apšaubāmā ceļā iegādātā degviela vien deva piecu miljonu ASV dolāru gadā- tiem laikiem milzu peļņu. Vaļaginu tolaik uzskatīja par Haritonova "labo roku", viņš pārvaldīja grupējuma naudas kasi un bija atbildīgs par naudas legalizāciju.
Viņš tā kā skaitījās "kases" turētājs. Un tur parādās tādas epizodes, ka viņi uz Vāciju ir braukuši. Un pēc tam uz Holandi. Un tad es atceros to vienu brīdi, kad tā "kase" pārcēlās uz Holandi, kamēr to vienu "kases" turētāju uz vietas arī nošāva.
Pierādīt "harinoviešu" pastrādātos noziegumus tiesībsargiem izvērtās par īstu pārbaudījumu. Mēnesi pēc atslēgas personu aizturēšanas tika uzspridzināts svarīgs liecinieks Vladimirs Dukāts.
No haritonoviešu pastrādātā cieta arī Vācijas pilsoņi, kuri šeit ieradās, lai tirgotos ar metālu.
"Lietā figurēja divi Vācijas pavalstnieki. No kuriem vienu apmēram trīs nedēļas turēja "piekaltu" pie radiatora. Uz zemes gulēja mājas pagrabā. Kamēr otram bija jāsameklē līdzekļi, lai samaksātu par piegādāto kravu.
Vaļagins katrā gadījumā ir viens no tiem, kurš bija klāt to vāciešu sagūstīšanā. Viņi izspēlēja, ka, nu, jūs atbrauksiet te, brauksim runāt, iekāpsiet busā, un tad, kad viņi iekāpa tajā busā – uzrodas cilvēki maskās, viņiem (vāciešiem) arī maskas virsū, ar pistoli pa galvu, tā, atdod naudu! Viņš (Vaļagins) ir viens no tiem, kas to pasākumu vada," teica Lieljuksis.
Policijai un prokuratūrai nācās sadarboties arī ar citu noziedzīgu grupējumu dalībniekiem un pēc vairāku gadu izmeklēšanas "haritonoviešus" tomēr izdevās notiesāt. Vaļaginu no cietuma izlaida pirms termiņa 2000.gadā. Haritonovu gadu vēlāk.
Pēc iznākšanas no ieslodzījuma Haritonovs un Vaļagins investēja līdzekļus peļņu nesošos objektos - viesnīcās un citur. Haritonovs pēdējos gados uzturas Tenerifē un atšķirībā no Vaļagina viņa vārds saistībā ar organizēto noziedzību neizskan.
Pirms pusgada žurnālam "Klubs" Valsts policijas pretterorisma vienības "Omega" pārstāvis intervijā stāsta par kādu liela mēroga bīstamu aizturēšanas operāciju. Tā notikusi Pierīgā kādā kaukāziešu restorānā. Tur sabraukušas ietekmīgas kriminālās autoritātes no Krievijas un Baltijas valstīm. No vietējiem kopsapulcē jeb shodkā esot bijis klāt arī Vaļagins.
